Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums ieviest Eiropas Savienībā (ES) saīsināta darba laika shēmu Covid-19 krīzes laikā ir atbalstāms kā risinājums krīzes situācijā, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Ministrijas ekspertu ieskatā, saīsinātā darba laika piemērošana kā darba tirgus atbalsta pasākums nodarbinātajiem un arī bezdarbniekiem būtu atbalstāms tikai īslaicīgi - uz krīzes laiku.
"Diskusijas starptautiskajās organizācijās un pētījumi parāda, ka saīsinātā nodarbinātība samazina darbinieku motivāciju pēc tam iesaistīties pilna laika nodarbinātībā, vienlaikus tas samazina mājsaimniecību ienākumus, jo atrodoties daļējā nodarbinātībā nodarbinātais saņem zemāku algu nekā pilnā nodarbinātā, kā rezultātā samazinās arī sociālās iemaksas, kas savukārt mazinās iespējas saņemt normālu bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu un uzkrāt arī pietiekošo pensijas kapitālu," skaidroja Urpena.
Tāpat EM atzinīgi vērtē piedāvājumu paaugstināt nodarbināto prasmes ar ES finansiālu atbalstu.
"Tas būtu ne tikai ieguldījums nodarbināto kompetenču un prasmju pilnveidošanā, bet vienlaikus sekmētu uzņēmumu produktivitāti ilgtermiņā. Šāds EK atbalsts uzņēmējiem būtu īpaši vērtīgs krīzes apstākļos, lai, atsākoties ekonomiskai aktivitātei, uzņēmuma rīcībā jau būtu darbinieki ar nepieciešamajām prasmēm un iemaņām," klāstīja Urpena.
EM pārstāve piebilda, ka apmācības esošajiem darbiniekiem un cilvēkiem, kas krīzes laikā ir palikuši bez darba, būs viens no ekonomikas atveseļošanas plāna elementiem, pie kura pašlaik strādā ministrija.
LETA jau vēstīja, ka 1.aprīlī EK prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka Komisija vēlas izveidot ES nodarbinātības shēmu, kurā darbinieki strādātu saīsinātu darba laiku, kamēr uzņēmumi pārvar Covid-19 dēļ radušos krīzi.
"Tūkstošiem spēcīgu un veselīgu uzņēmumu piedzīvo grūtības pašreizējās krīzes dēļ," norādīja fon der Leienea . "Un tāpēc mums jāattīsta saīsināta darba laika koncepcija."
Jaunā shēma ļautu darba devējiem paturēt darbā cilvēkus pat tad, ja uzņēmuma darbība ir apstājusies, tā vietā, piemēram, piedāvājot viņiem apmācību, sacīja Leiena.
Līdzīgas shēmas vairākās ES valstīs izrādījās veiksmīgas pēc 2008.gada finanšu krīzes, norādīja EK prezidente.