Saeima piektdien galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādījis, ka TAP mērķis ir ilgstošu finanšu grūtību risināšana, parādniekam un kreditoriem par to vienojoties. Taču sakarā ar Covid-19 izplatību radīto ekonomisko seku mazināšanai ir nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts, ko pašlaik piedāvā valdības jau apstiprinātie risinājumi - dīkstāves pabalsti, "Altum" projekti un citi instrumenti.
Akceptēti TM piedāvātie vairāki atbalsta pasākumi, kas ir saskaņoti ar uzņēmēju organizācijām un maksātnespējas jomas ekspertiem. Jaunās izmaiņas, ministra ieskatā, sniegs atbalstu personām, uz kurām pašlaik attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums - gan juridiskām, gan fiziskām personām.
Noteikti labvēlīgāki nosacījumi TAP īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteikts periods pēc tās beigām - seši mēneši -, nosakot, ka šajā periodā TAP pasākumu plānu - gan sākotnējo, gan to grozot - var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.
Tāpat noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.
Akceptēts TM rosinājums ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau pašlaik nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi. Noteikts, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos 6% gadā. Šāda tiesību norma mazinās civiltiesisku attiecību pušu strīdu gadījumus, cer TM.
Vienlaikus grozījumi nosaka no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laika posms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis pašlaik. Likumā noteiktais noilguma termiņa tecējuma apturējums būtu attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, noteikta iespēja attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces. Biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz 1.septembrim varētu piedalīties un balsot biedru sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci, proti, rakstveidā, tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, balsot pirms biedru kopsapulces, kā arī īstenot biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Likumā arī akceptēts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) priekšlikums, kas ārkārtējās situācijas periodā pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu kartēm vai izmantojot mobilās lietotnes, līdz ārkārtas situācijas beigām būs tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas.
Pasta komersanti darījumu apliecināšanai varēs izsniegt elektroniski sagatavotās reģistrētās kvītis, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības prasības elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.
Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Tiek pieļauts, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina uz kādu laika posmu pēc 14.aprīļa.