LZS mudina ārkārtējās situācijas dēļ atlikt teritoriālo reformu, lai nepieļautu zaudējumus valstij
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešana ir jāatliek uz četriem gadiem jeb aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām, lai nepieļautu lielus zaudējumus valstij un ekonomikai, par šādu pozīciju lēmusi Latvijas Zemnieku savienības(LZS) valde.
Kā aģentūrai LETA skaidroja LZS priekšsēdētājs Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), konceptuāli ATR ir nepieciešama, taču tā nav jāveic ārkārtējā situācijā, jo valstij jau tā grūtajā laikā reformas īstenošana izmaksāšot vairākus simtus miljonus eiro. Politiķis akcentēja, ka nav zināms, kad pašreizējās krīzes skartās ekonomikas nozares atgūsies, bet kādu laiku ienākumi valstij kritīsies.
Tāpat pašlaik turpinot virzību uz ATR īstenošanu, tas radīs papildu administratīvās izmaksas krīzes skartajiem uzņēmējiem, pauda Krauze. LZS priekšsēdētājs arī akcentēja, ka tik nopietnu lietu kā administratīvi teritoriālā reforma nav iespējams izdebatēt attālinātā formātā. Politiķis arī norādīja, ka ir jāmācās no Eiropas valstīm, piemēram, Francijā šīs krīzes laikā esot atlikta sākotnēji paredzētā pensiju sistēmas reforma. Krauze atsaucās arī uz medijos publicētu iedzīvotāju aptauju, kurā vairākums atbalstot ATR īstenošanas atlikšanu.
Politiķis arī pastāstīja, ka LZS valde ir nolēmusi atbalstīt Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga (JKP) kandidatūru ekonomikas ministra amatā, jo ārkārtējās situācijas laikā nekavējoties ir jārisina valstij svarīgi jautājumi, jo īpaši ekonomikā, kurā vairākās nozarēs ir ievērojams aktivitātes kritums. Šādā situācijā vairs nav dalījuma starp opozīciju un koalīciju, pauda Krauze, norādot, ka Vitenbergs sevi ir pierādījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja amatā.
Kā ziņots, pirms apmēram nedēļas Saeimas atbildīgās ATR komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka neprognozē ATR vēlāku stāšanos spēkā ar Covid-19 saistītās krīzes dēļ.
Pašlaik paredzēts, ka ATR varētu stāties spēkā 2021.gada vasarā līdz ar jauno pašvaldību ievēlēšanu. Saeimai vēl nepieciešamie likuma grozījumi jāpieņem trešajā galīgajā lasījumā. ATR rezultātā pašreizējo 119 pašvaldību vietā paredzēts veidot 40 pašvaldības.