Ekonomikas ministra amatā apstiprina Jāni Vitenbergu

© Kaspars Krafts/F64

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā apstiprināja parlamentārieti Jāni Vitenbergu (KPV LV).

Vitenbergs, kurš līdz šim ir vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, amatā nomainīs savu partijas biedru, bijušo ministru Ralfu Nemiro.

Par Vitenbergu ministra amatā nobalsoja 69 deputāti, seši balsojuši pret, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Vitenbergu pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) aicinājuma amatam izraudzījās partija "KPV LV", pēc kā viņa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā virzīja arī Kariņš. Tomēr jautājuma virzīšana uz Saeimu līdz šim kādu laiku tikusi iepauzēta "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) domstarpību dēļ.

"Mēs dzīvojam grūtos laikos, [..] ko varēsim pārvarēt, visiem strādājot kopā. Mūsu valsts virsmērķis ir ierobežot Covid-19 izplatību un sargāt katra iedzīvotāja dzīvību. Tāpēc valdība pieņēmusi virkni lēmumu, kas saistīti ar ierobežojumiem un atbalstu uzņēmējiem, kas ļaus "pārziemot" šos apstākļus. Šajos apstākļos valdība strādā nepilnā'sastāvā bez ekonomikas ministra, bet šis amats ir jāaizpilda, jo ir jādomā, kā iziet no krīzes," teica premjers.

Ekonomikas ministra amatam izvirzot Vitenbergu, Kariņš atzina, ka Vitenbergs ir sekmīgi vadījis Tautsaimniecības komisijas darbu un viņa vadībā izskatīta virkne likumu grozījumu.

"Viņš pārzina nozares atbildības sfēras un vajadzības, līdz ar to viņš spēs nekavējoši iekļauties valdības darbā. Vitenbergs ir saņēmis nepieciešamo pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, jo viņš darbojas Saeimas Nacionālās drošības komisijā," stāstīja premjers.

Vadoties no līdzšinējās sadarbības, Kariņš secinājis, ka Vitenbergs spēj pamatot savu viedokli attiecībā uz ekonomikas jautājumiem.

JKP deputāts Gatis Eglītis akcentēja, ka partija iestājas par drošības jautājumiem, uzsverot, ka valsts amatos jābūt profesionāliem cilvēkiem, par kuriem nerodas jautājumi drošības iestādēm.

Deputāts Valērijs Agešins (S) skaidroja, ka partijas "Saskaņa" deputāti neatbalstīs Vitenbergu. "Iespējams, ka viņš ir labs cilvēks, bet mums nekas nav zināms par viņa programmu, ekonomisko redzējumu. Tāpat mums nekas nav zināms par viņam zināšanām un prasmēm ekonomikas jomā. Mēs nevaram uzņemties atbildību par Vitenbergu," teica Agešins, gan piebilstot, ka "Saskaņa", domājot valstiski, atbalstīs valdības redzējumu un likumprojektus, kas risinās problēmas saistībā ar Covid-19 ierobežošanu.

Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka laikā, kad ekonomiskā situācija izskatās ļoti slikti, nav normāli, ka valstī nav ekonomikas ministra. Zaļo un zemnieku savienības atbalstīs Vitenberga apstiprināšanu, jo "uz pārbrauktuves zirgus nemaina" un Vitenbergam kā pašreizējam Tautsaimniecības komisijas vadītājam būtu pareizi turpināt atbildēt par ekonomikas jomu.

Valainis gan norādīja, ka ZZS atbalstu "dod avansā" un jau šodien grib redzēt skaidru redzējumu, kādu atbalstu paredzēts sniegt uzņēmējiem un kā tiks glābta dramatiskā situācija ekonomikā.

Saeimas deputāts Didzis Šmits norādīja, ka iepriekšējam ekonomikas ministram Nemiro tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. Ja netiek sniegts skaidrojums, kāpēc tā tika izdarīts, tad rodas jautājums, vai no atbildīgo drošības iestāžu puses netiek ietekmēti demokrātiskie procesi, vērsa uzmanību politiķis.

Šmits arī norādīja, ka attālināti ir pārrunājis ar Vitenbergu situāciju ekonomikā un ka ministra amata kandidāts apliecinājis, ka plānojot rosināt koriģēt nepareizos nosacījumus uzņēmējiem atbalsta saņemšanai krīzes apstākļos.

Kā ziņots, šā gada marta sākumā Satversmes aizsardzības birojs lēma anulēt Nemiro pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

Iepriekš Vitenbergs par savu galveno uzdevumu ministra amatā nosauca turpināt Nemiro iesāktos darbus. Politiķis norādīja, ka, iespējams, savu sākto darbu dēļ arī ir pienākusi situācija, ka Nemiro zaudējis amatu.

Vitenbergs norādīja, ka darbs turpināsies gan saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumu, gan "bankas "Parex" sāgu", gan saistībā ar Skultē paredzēto sašķidrinātās dabasgāzes terminālu. Nemiro iepriekš norādījis, ka citu politiķu vēlme šim terminālim piešķirt nacionālu interešu projekta statusu bijis viens no iemesliem, lai atbrīvotu viņu no amata. Nemiro arī vēlējies atslepenot "Parex bankas" darījumu, iepriekš norādīja līdzšinējais ekonomikas ministrs.

Vitenbergs norādīja, ka vadīt Ekonomikas ministriju Covid-19 izplatības krīzes apstākļos ir vēl sarežģītāk, bet politiķis esot gatavs "airēt, lai palīdzētu valstij šai krīzes momentā".

Informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā liecina, ka Vitenbergs ir dzimis 1995.gadā. Viņš dzīvo Tukuma novadā. No Vitenberga iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas par 2018.gadu izriet, ka viņam pieder dzīvoklis Zentenes pagastā.

Viņa valdījumā ir 2010.izlaiduma gada automašīna "Ford S-Max". Vitenbergs 2018.gadā nebija deklarējis nedz uzkrājumus, nedz parādsaistības.

2005.gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008.gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā.

Vitenbergs 13.Saeimā tika ievēlēts no partijas "KPV LV" saraksta Zemgales apgabalā. Līdz tam viņš bija SIA "Lietas MD" lielo klientu pārdošanas vadītājs.

2019.gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju.

Saeima šodien parlamenta deputātes mandātu apstiprināja rakstniecei Evai Mārtužai (JKP).

Mārtuža 13.Saeimas vēlēšanās ar 36 879 balsīm no JKP saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā saņēma septīto lielāko vēlētāju atbalstu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie vēlēšanu rezultāti.

Mārtuža Saeimā strādās ar tā dēvēto mīksto mandātu, kamēr satiksmes ministra amatu ieņem Tālis Linkaits (JKP).

Izmaiņas Saeimas sastāvā notiek, jo mūžībā devusies deputāte Juta Strīķe.

Līdz šim Linkaita vietā deputāta mandātu ieņēma Jānis Butāns (JKP). Saeima šodien atbalstīja Butāna apstiprināšanu deputāta amatā uz pastāvīgu laiku jeb ar tā dēvēto cieto mandātu līdz 13.Saeimas pilnvaru beigām.

Kā ziņots, 49 gadu vecumā pēc slimības mūžībā aizgāja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Strīķe.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais