Ārkārtējā situācijā aizvadītās nedēļas patērētājos radījusi sajūtu, ka komersanti savām precēm nepamatoti paaugstina cenas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šobrīd pārbauda nedaudz vairāk par trīsdesmit signālu par negodīgu komercpraksi. Savukārt politiķi, ņemot vērā, ka jau nākamnedēļ ārkārtējās situācijas stāvoklis varētu tikt pagarināts, pieļauj, ka, situācijai attīstoties nelabvēlīgi, negodīgajai komercpraksei piemērojamos sodus varētu paaugstināt vai pat uz dažu preču grupām attiecināt valdības regulējumu.
«Mums patērētāji sūta informāciju, ka viņi pamanījuši, viņuprāt, nepamatoti paaugstinātas cenas. Preces ir dažādas, viena no tām ir dezinfekcijas līdzekļi un sejas maskas, arī pārtikas preces, piemēram, griķi. Mēs skatāmies, sazināmies ar uzņēmēju, lai noskaidrotu, vai cenas paaugstinātas pamatoti,» stāsta negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ievērošanu kontrolējošā Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Santa Zarāne.
Uz ārkārtējo situāciju attiecināmus lēmumus centrs vēl nav pieņēmis, jo patērētāju aizdomās kritušajiem komersantiem tiek dots laiks paskaidrojumu iesniegšanai. «Ja mēs konstatēsim, ka ir pārkāpta godīga komercprakse, mēs pieņemsim lēmumu, kas uzreiz būs publicēts mūsu mājaslapā,» sola S. Zarāne.
Saskaņā ar negodīgas komercprakses aizlieguma likumu uzņēmējam, kas, izmantojot krīzes situācijas radīto pieprasījuma pieaugumu, nepamatoti paaugstinājis cenas, var piemērot soda naudu līdz desmit procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk 100 tūkstošu eiro lielu.
Rēķinoties ar situācijas eskalēšanos, ir izskanējuši viedokļi, ka valdība noteiktām preču grupām, piemēram, medikamentiem, dezinfekcijas līdzekļiem, sejas maskām un citām krīzes situācijā svarīgām precēm, varētu sākt regulēt cenas. Šādi ierosinājumi gan saduras ar nevēlēšanos iejaukties brīvā tirgus mehānismā, kuram - vismaz saskaņā ar teoriju - vajadzētu pašam pielāgot cenas mainīgajai patērētāju pirktspējai.
Tā opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka iejaukties brīvajā tirgū nebūtu vajadzīgs, jo krīzes apstākļos sadārdzinās ražošanas izejmateriāli un nedrīkst komersantu spiest pārdot preci zem pašizmaksas cenas. Politiķe arī ir pārliecināta, ka esošais maksimāli pieļaujamais sods par negodīgu komercpraksi ir pietiekami liels, lai to kaut uz krīzes laiku palielinātu. Viņasprāt, daudz svarīgāk būtu nodrošināt to, lai pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem krīzes laikā būtu garantēti kaut minimālie ienākumi. «Primārais, kas jānodrošina, ja pagarina ārkārtējo situāciju, ir, lai visiem būtu ieņēmumi vismaz minimālajā apjomā. Marts bija vēl salīdzinoši mierīgs, jo bija vēl saimnieciskā darbība pietiekami aktīva. Nākamais mēnesis šajā ziņā varētu būt daudz, daudz smagāks,» saka politiķe.
Šādai nostājai piekrist kategoriski atsakās opozīcijā esošās Saskaņas viens no aktīvākajiem deputātiem - Ivars Zariņš, kurš uzskata, ka krīzes apstākļiem nepieciešami krīzes risinājumi, bet valdošā koalīcija tādiem nav gatava, ko apliecinot tas, ka atbildīgās amatpersonas nespēja laikus pieņemt lēmumu par repatriēto cilvēku drošu nogādāšanu mājās, mazinot iespēju inficēt līdzpilsoņus.
«Ja viņi nespēja izveidot adekvātu regulāciju potenciālajiem infekciju avotiem, tad lieki cerēt, ka šī liberālā valdība spēs ko izdarīt šajā jautājumā [..], tirgus ļoti retos gadījumos pats var visu izdarīt. Tā ir simbioze - tirgus mehānismi un regulācija. Atkarībā no situācijas, šiem mehānismiem jānosaka pareizas proporcijas. Tās proporcijas, kas darbojas normālā situācijā, nav tās proporcijas, kas darbojas krīzes situācijā. Ārkārtējā situācijā uz tirgu vien paļauties nedrīkst, tas būtu bezatbildīgi, stulbi un gļēvi,» skarbs ir cenu regulēšanu noteiktām preču grupām atbalstošais I. Zariņš.
Tomēr tik ļauni ar liberālajiem politiķiem nav. Par vienu no liberālāk noskaņotajiem Saeimas deputātiem pamatoti uzskatāmais Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, norādot, ka krīzes apogejs Latvijai vēl ir priekšā, neizslēdz, ka kādā brīdī valdībai vajadzēs iejaukties arī brīvajā tirgū.
«Bet man nav iemesla uzskatīt, ka valdība būtu nokavējusi kaut kāda soļa ieviešanu, drīzāk otrādi - tā bijusi viegli apsteidzoša. Pašlaik situācija neprasa, ka būtu jāievieš radikāli brīvā tirgus ierobežošanas pasākumi, ieviešot valdības kontroli pār cenām kādā preču grupā. Ir valstis, kur pieņemti šādi lēmumi, bet mums ir labāka situācija, šobrīd tas nav nepieciešams, bet, saprotot, ka sliktākais mums vēl ir priekšā, nevar izslēgt dažādus papildu krīzes pasākumus,» krīzes menedžmenta jautājumos paužot pilnīgu uzticību valdībai, saka D. Pavļuts.
Arī Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzīst, ka pie noteiktiem apstākļiem valdības iejaukšanās brīvajā tirgū būtu attaisnojama. «Pašlaik pietiktu ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pastiprinātu komersantu uzraudzību, ja nepieciešams, tad varētu palielināt sodus, un tikai tad sekotu nākamais solis - cenu regulācija,» saka A. Latkovskis, kurš atgādina, ka cilvēku uzvedības dēļ valdība palielina sodus arī par neatļautu pulcēšanos, bet iedzīvošanās krīzes apstākļos būtu pielīdzināma marodierismam.
