Līdzīgi kā mediķi, arī aprūpētāji un sociālie darbinieki, kuri strādā valsts sociālās aprūpes centros vai pašvaldību pansionātos, uz darbu nereti dodas ar sabiedrisko transportu, kā arī strādā vairākās darbavietās, kas ir risks inficēties ar Covid-19 un «ienest» šo vīrusu aprūpes centrā. Lai arī visos valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centros ir noteikta stingra karantīna, nevar izslēgt, ka vīruss nonāks arī tur. Atsevišķos valsts aprūpes centros iemītnieku skaits ir mērojams vairākos simtos, kas situāciju vēl vairāk saasina, jo cilvēkiem nav liegts kontaktēties.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš Neatkarīgajai apliecināja, ka visi valsts sociālās aprūpes centri strādā karantīnas apstākļos, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu ieteikumus tieši šādiem aprūpes centriem. «Karantīnas apstākļi nozīmē, ka neviens no aprūpes centra iemītniekiem to nedrīkst pamest, nevar nākt ciemos radinieki vai draugi, tomēr ir atļautas pastaigas svaigā gaisā aprūpes centra teritorijā,» stāsta A. Dūdiņš. Arī uz aprūpes centru darbiniekiem attiecas drošības noteikumi šajā ārkārtas situācijā, kā piemēru viņš minēja darbinieku, kuri atnāk uz savu darba maiņu aprūpes centrā, veselības stāvokļa izvērtēšanu - tas nozīmē temperatūras mērīšanu, iztaujāšanu par veselības stāvokli, vai nav saslimšanas simptomu - ja tādi tiktu konstatēti, tad darbinieks netiktu pielaists pienākumu veikšanai. A. Dūdiņš apstiprināja, ka ir bijuši gadījumi, kad darbiniekiem ir slimības pazīmes, tāpēc darbu veikt nevar. «Zināmu stresu tas rada, jo aprūpes darbinieku, līdzīgi kā mediķu, skaits ir ierobežots, un jādomā, kurš strādās, ja darbinieki saslims vai būs izolācijā,» saka A. Dūdiņš, «tomēr katru gadu ir gripas epidēmija, kad arī slimo darbinieki un arī tiek noteikta karantīna. Tā ka ar līdzīgām situācijām esam jau saskārušies. Esam vienojušies ar aprūpes centru vadību, ka darbinieku trūkuma apstākļos primāri darbinieki jānovirza pamata darbu, tas ir, aprūpes, veikšanai, kamēr citas nodarbes, piemēram, rehabilitācija, varētu pagaidīt, protams, uz ārkārtas situācijas brīdi.»
Kāda būtu rīcība, ja aizdomas par Covid-19 saslimšanu būtu kādā no aprūpes centriem? A. Dūdiņš norāda, ka aprūpes centri rīkotos atbilstoši epidemiologu ieteikumam. Vispirms tā būtu saslimušā izolācija un kontaktpersonu apzināšana. «Sociālās aprūpes centrā nav tā, ka visi dzīvo un pārvietojas cits pie cita, iemītnieki dzīvo savās istabiņās, un ir cilvēki, kuri vairāk kontaktējas, ir patstāvīgi, bet ir cilvēki, kuri ir aprūpējami, guloši, ar viņiem ikdienā pašlaik saskaras galvenokārt tikai aprūpētāji,» stāsta A. Dūdiņš. No speciālista teiktā izriet, ja gadījumā saslimtu viens cilvēks vai aprūpētājs noteiktā sociālās aprūpes nodaļā, nevajadzētu izolēt pilnīgi visu centru, bet attiecīgo daļu. Viņš arī apliecināja, ka situācijai katru dienu ministrija seko līdzi. «Esam apzinājuši situāciju ar individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu pietiekamību - to mums ir pietiekami apmēram trim nedēļām, bet «esam iekļauti» centralizētajā iepirkumā, kur ir paredzēti šie līdzekļi arī aprūpes centriem,» saka A. Dūdiņš.
Politiskā līmenī situāciju aprūpes centros uzrauga arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). «Es regulāri prasu informāciju, lai uzraudzītu, kāda ir situācija pansionātos,» apliecināja ministre, «nevaram garantēt, ka vīruss tur nenonāks, tāpēc ir svarīgi būt gataviem rīcībai X stundā.» Labklājības ministrija nosūtījusi rekomendācijas visām padotībā esošajām iestādēm, kā arī ieteikumus pašvaldībām. Sociālās aprūpes centros uz epidēmijas laiku ir apturēta jaunu klientu uzņemšana.
«Lielāko risku vīrusa ienešanai rada darbinieki,» saka centra Zemgale direktors Kristaps Keišs. Atnākot uz darbu, viņiem tiek mērīta temperatūra, pārbaudīti simptomi. Arī centra iemītniekiem divas reizes dienā mēra temperatūru, ēdināšana - pēc iespējas individuāli. «Ja klienti neievēro karantīnu, tad viņus uz 14 dienām ievieto veselības izolatorā novērošanai,» atklāj K. Keišs, «tomēr neapzinīgu klientu dēļ tiek apsvērta iespēja pie filiālēm norīkot apsardzi, jo ir gadījumi, kad klienti mēģina izkļūt ārpus centra - lec pāri žogiem un iet uz veikalu pirkt cigaretes, kafiju vai vēl kaut ko. Mēs apsveram iespēju pie filiālēm ierīkot apsardzes dežūrposteņus.»