Visaktīvākie čeku loterijas dalībnieki bijuši Rīgā, Pierīgā un Kurzemē

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Visaktīvāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji - pērn loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7% - Kurzemē, liecina VID veiktā loterijas pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze.

Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019.gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad. Loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šī gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra "SKDS" visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja atklāj, ka par čeku loteriju šī gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad viņi pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Vismazāk informēti par čeku loteriju ir respondenti, kuriem ir 55 gadi un vairāk, aptaujātie ar pamatizglītību, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu, respondenti bez Latvijas pilsonības, nestrādājošie, pētījuma dalībnieki ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, kā arī Latgalē dzīvojošie.

Aptuveni puse jeb 51% respondentu atzina, ka kopumā atbalsta čeku loterijas rīkošanu. No tiem respondentiem, kuri paši piedalījušies čeku loterijā, vairums (62%) norādīja, ka to darījuši, lai izmēģinātu veiksmi un pretendētu uz kādu no laimestiem, 17% norādīja, ka darījuši to intereses pēc vai "vēlējušies vienkārši pamēģināt", bet 6% kā galveno motivatoru minēja vēlmi iesaistīties cīņā ar ēnu ekonomiku.

Vidēji katrs trešais jeb 28% respondentu pauda gatavību loterijas norisē piedalīties arī 2020.gadā. Visbiežāk šādu apņēmību pauda sievietes, respondenti vecumā no 18 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Pierīgas iedzīvotāji.

Arī šogad čeku loterijā ik mēnesi tiek izlozētas 54 naudas balvas, no kurām viena naudas balva ir 10 000 eiro vērtībā, trīs 5000 eiro naudas balvas un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā. Pie tam, katru mēnesi tiks izlozētas ne tikai naudas balvas, bet arī dažādas vērtīgas Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētās balvas. Savukārt gada izlozes dalībnieki pretendēs uz četriem 10 000 eiro laimestiem, piecām 2000 eiro naudas balvām un lielo laimestu 20 000 eiro vērtībā.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens, reģistrējot tīmekļa vietnē "www.cekuloterija.lv" čeku, kvīti vai biļeti vismaz piecu eiro vērtībā. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijas mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot kultūras maiņu sabiedrībā. Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi, taču citur pasaulē ir izplatīta prakse, kas devusi pozitīvus rezultātus gan attiecībā uz sabiedrības rīcības maiņu, gan ieņēmumiem valsts budžetā. Aktuālie dati par VID veiktajām preventīvajām un kontroles darbībām čeku loterijas ietvaros pieejami VID mājaslapas sadaļā "Čeku loterija".

Čeku loteriju organizē VID, informatīvi atbalsta VAS "Latvijas Loto".

Pētījumu centra "SKDS" īstenotā aptauja par iedzīvotāju informētību un attieksmi pret čeku loteriju tika veikta no 2020.gada 17.janvāra līdz 28.janvārim visa Latvijas teritorijā, aptaujājot 1012 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta, īstenojot tiešās intervijas respondentu dzīves vietā.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.