Latvijas Covid-19 slimnieks: Pabiju dažās sapulcēs, aizgāju ciemos, satiku radus

© EPA/SCANPIX/LETA

Lai gan Latvijā jau trešo nedēļu ir izsludināta ārkārtējā situācija un varas iestādes nepārtraukti informē un brīdina cilvēkus par ierobežojumiem, kas jāievēro tās laikā, lai neapdraudētu ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību un pat dzīvību, joprojām daudzi ignorē drošības pasākumus un dara to pat atklāti.

Infektologs Uga Dumpis sociālajā vietnē Twitter norāda, ka par spīti izsludinātajai Covid-19 pandēmijai pasaulē un dažādiem brīdinājumiem, cilvēki turpina rīkoties bezatbildīgi. Daudzi iedzīvotāji joprojām pulcējas pat, ja viņiem pašiem ir manāmi simptomi.

"No COVID-19 pozitīviem dzirdam, ka darbā bija tikai ar viegliem simptomiem, pabija vairākās sapulcēs, nedēļas nogalē aizbrauca ciemos pie radiniekiem, ar kolēģiem kopā apēda dzimšanas dienas torti, satikās tikai ar tuvākajiem draugiem. Tā ir nekritiska uzvedība epidēmijas laikā," raksta Dumpis.

Kā ziņots, patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro. taču, kā publiski norādījis Iekšlietu muinistrs Sandis Ģirģens, naudas sods par ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu jau tuvākajā nākotnē varētu pārsniegt 1000 eiro.

Pirmajās divās nedēļās kopš ārkārtējās situācijas noteikšanas par ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu policijas faktiski piemērotie sodi svārstījās amplitūdā no 10 līdz 150 eiro, informē Valsts policijā.

Līdz šim neviens kriminālprocess par ārkārtējās situācijas aizliegumu neievērošanu nav sākts.

Latvijā

Apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir augsta Ziemeļeiropā un Rietumeiropā, savukārt viszemākā tā ir ES kandidātvalstīs. Neskatoties uz spēcīgo ekonomiku, Vācija uzrāda salīdzinoši zemu apmierinātības līmeni. Saskaņā ar ES oficiālā statistikas biroja “Eurostat” datiem, mājsaimniecības finansiālā situācija ir nepieciešama ne tikai pienācīga dzīves līmeņa uzturēšanai, bet tai ir arī izšķiroša nozīme kopējā apmierinātībā ar dzīvi.

Svarīgākais