Pirms apmēram 10 dienām preses konferencē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis sacīja, ka netiek paredzēta valsts pretimnākšana iedzīvotājiem, kuriem var rasties grūtības nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus. Par laimi, pašvaldības, komunālie uzņēmumi un ikdienā nepieciešamo pakalpojumu sniedzēji ir atsaucīgāki. Soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības un to kapitālsabiedrības, kā arī citi komunālo pakalpojumu uzņēmumi ir apņēmušies neiekasēt.
E. Valantis norādīja uz dīkstāves pabalstu, kas tikšot izmaksāts darba ņēmējam 75% apmērā no līdz šim saņemtās darba algas, tāpēc būšot iespēja norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Diemžēl, kā vēsta lsm.lv, dīkstāves pabalstu valdība paredz vien 10% nodarbināto. Tātad norēķini par komunālajiem pakalpojumiem diez vai būs prioritāte apstākļos, kad ienākumi krasi samazināsies.
Gandrīz nedēļu pēc E. Valanta izteikumiem labklājības ministre Ramona Petraviča aicināja pašvaldības pārskatīt komunālo maksājumu termiņus un izvērtēt iespēju izdarīt izņēmumus soda procentu piemērošanā.
Pašvaldības, īpaši ja tās ir kapitāldaļu turētājas uzņēmumos, kas sniedz komunālos pakalpojumus, tiek aicinātas būt sociāli atbildīgas un rosināt nepārtraukt komunālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī nepiemērot soda procentus par aizkavētiem maksājumiem un vienoties par vēlāku pakalpojumu apmaksu, ja ģimene vai persona nonākusi apstākļos, kas liedz veikt savlaicīgus maksājumus ārkārtas situācijas dēļ.
Nekustamā īpašuma nodoklis - pārcelts
Latvijas pašvaldības ir pagarinājušas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) nomaksas termiņu. Dažas - līdz 15. maijam, citas - pat līdz 2020. gada beigām. Informācija par NĪN maksājuma termiņiem noskaidrojama pašvaldībās. Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju pašvaldībām ir tiesības pārcelt NĪN apmaksas termiņu.
Piemēram, Ādažu novada dome lēmusi pagarināt NĪN maksāšanas termiņu līdz 15. decembrim, Līgatnes novada dome NĪN maksājuma pirmo termiņu noteikusi līdz 15. augustam, otro - līdz 15. novembrim. Valmieras pilsētas pašvaldība nolēmusi pārcelt NĪN samaksas termiņu uz 15. novembri, kā arī neparēķināt nokavējuma maksu. Arī Siguldas novada pašvaldībā NĪN samaksu atļauts veikt līdz 15. novembrim, neiekasējot soda naudu par kavējumu. Bet Olaines novada dome pagarinājusi NĪN nomaksas termiņu un piemērojusi ievērojamus atvieglojumus tiem, kuriem līdz šim atlaižu nebija, atliekot NĪN samaksas termiņu līdz 15. novembrim.
Cēsu novadā mainīts nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas termiņš - pirmais maksājums jāveic ne vēlāk kā 17. augustā, nākamais - līdz 16. novembrim.
Rīgas domes pagaidu administrācija nolēma NĪN apmaksas termiņu par pirmo ceturksni pārcelt no 31. marta uz 15. maiju. Līdz šim termiņam netiks aprēķināta kavējuma nauda.
Aizkraukles novada pašvaldība informē, ka tās komunālie uzņēmumi ārkārtējā situācijā nepiemēros soda procentus par kavētajiem maksājumiem. Lemts nepiemērot soda procentus par komunālo maksājumu kavējumu ārkārtas situācijas spēkā esamības laikā Aizkraukles siltums, Aizkraukles ūdens, Aizkraukles KUK un Lauma A pakalpojumiem. Domnieki lēma pārcelt NĪN maksājuma termiņu no 31. marta uz 15. jūniju.
Neatslēgs elektrību, ūdeni un apkuri
Energokompānija Latvenergo neatslēgs elektrību tiem klientiem, kuriem radīsies problēmas ar rēķinu apmaksu.
AS Rīgas siltums informē, ka valstī noteiktās ārkārtas situācijas laikā par kavētiem maksājumiem neaprēķinās līgumsodu un neatslēgs apkuri, kā arī no 1. aprīļa samazinās siltumenerģijas tarifu. Tomēr uzņēmums aicina klientus, kuriem nav iestājušās grūtības ar norēķinu veikšanu, laikus veikt kārtējos maksājumus. Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu (tas attiecas arī uz karstā ūdens sagatavošanu), iedzīvotāji var lemt par individuālajos siltummezglos uzstādītajiem režīmiem. Un arī ārā temperatūra droši turas plusos, tāpēc apkure drīz vien nebūs akūti nepieciešama. Vismaz ne visiem.
SIA Rīgas ūdens turpinās nodrošināt ūdensapgādi arī tiem klientiem, kuriem iekrājušies parādi iekavētu maksājumu dēļ. Vienlaikus uzņēmums informē, ka uz nenoteiktu laiku ir pārtraucis veikt objektu apsekošanu.
Ūdensskaitītāju nomaiņa - atlikta
Ārkārtas situācijas laikā nebūs jāveic ūdensskaitītāju nomaiņa vai verifikācija, norāda Ekonomikas ministrijā. Tiek plānots, ka rīt būs pieņemti attiecīgi ministrijas izstrādāti noteikumi, ar kuriem iepazīstināsim Neatkarīgās lasītājus.
Uz Latvijā izsludinātās ārkārtas situācijas laiku nebūs nepieciešams nodrošināt piekļuvi dzīvokļos esošajiem ūdens patēriņa skaitītājiem un citiem skaitītājiem (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, un veikt to nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Termiņš tiek pagarināts, un skaitītāji būs jāpārbauda tikai pēc ārkārtas stāvokļa beigām.
Ministrijā skaidro (bet tas ir mazliet aritmētisks rēbuss): ja skaitītāja pārbaudes termiņš beidzas trīs mēnešu laikā pēc ārkārtas situācijas beigām, tiek dots papildu laiks, proti, tik liels termiņa pagarinājums, lai kopējais laiks, kad ir iespējams veikt atkārtoto verificēšanu, ir trīs mēneši.
Ārkārtas situācijas laikā atliekamas arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) dzīvokļos pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos, kuros tie nav uzstādīti. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtas situācijas beigām. Iedzīvotājiem jāapzinās, ka ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanas pienākums netiek atcelts, bet ir atlikts.