Lemberga prāvā uzspēlē "krievu ruleti" ar koronavīrusu

LEMBERGA DĒĻ PAT COVID-19 NIEKS. Arī Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis pirms iekļūšanas tiesu namā bija spiests parakstīties, ka nav tā dēvētā Covid-19 kontaktpersona un neapdraud apkārtējos. Taču patiesībā atbildību par tiesas namā esošo cilvēku veselību un dzīvību ir uzņēmusies Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Vakar, ignorējot Ministru kabineta noteikumus, tiesas sēžu zālē Nr. 32 vienkopus pulcējās 10 cilvēki. Viņi tur vienkopus strādāja no 10.00 rītā līdz 16.00 pēcpusdienā © NRA

Lai arī Rīgas apgabaltiesas grafikā pirmdien ieplānotā tiesas sēde t.s. Lemberga prāvā bija izsludināta kā atklāta, Neatkarīgā tur netika ielaista. Pretēji svētdien pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem vienā telpā piespiedu kārtā tika pulcināti desmit cilvēki.

Pirmdien ceturksni pirms desmitiem no rīta, ieejot tiesas namā Rīgā, Abrenes ielā, Neatkarīgās korespondents pirms metālu detektora meklēja vietu, kur būtu novietots dezinfekcijas šķidrums, kādi atrodas citās publiskās vietās, un krāmēja no kabatām ārā speciālā kastītē kontrolei diktofonu, atslēgas, pildspalvas un visas pārējās metālu saturošās mantas. Līdz to skenēšanai gan nenonāca, jo tiesas nama apsargs paziņoja, ka ielaisti tiek tikai viņam izsniegtā sarakstā minētie procesa dalībnieki. Pa to laiku garām Neatkarīgajai uz t.s. Lemberga prāvu aizspraucās prokurors Aivis Zalužinskis un ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Juriss. Tā kā viņi sarga sarakstā bija ierakstīti, sargs abiem prokuroriem vēlēja tikai parakstīt dokumentu, kurā viņi apgalvo, ka nav slimi ar Covid-19. Tādu pašu procedūru bija jāveic pārējiem procesa dalībniekiem.

Atklāta, bet slēgta

Lai noskaidrotu, kādēļ atklātā sēde, kura visas dienas garumā arī Tiesu administrācijas mājaslapā bija redzama kā atklāta, pēkšņi kļuvusi slēgta un kādas iespējas ir tikt tiesas zālē, Neatkarīgā sazinājās ar tiesas nama kanceleju. Tika saņemta norāde gaidīt pie apsardzes, līdz problēmai tiks rasts risinājums. Pēc aptuveni piecām minūtēm Neatkarīgā saņēma zvanu no tiesas kancelejas ar norādi: «Apsardzei ir tiesas priekšsēdētājas rīkojums un apmeklētāji netiek ielaisti. Tiek ielaisti tikai procesa dalībnieki un citi aicinātie.» Uz iebildi, ka Neatkarīgās korespondents jau nav apmeklētājs, bet sava darba darītājs, lai atklāto sēdi atspoguļotu tautai, un vai, izmantojot ārkārtas situāciju, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja atklātas sēdes padara par slēgtām, kancelejas pārstāve teica: «Es neesmu tiesīga sniegt šāda veida komentārus.»

Viņa ieteica vērsties pie priekšsēdētājas palīga. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs Raimonds Ločmelis skaidroja: «Ar iekšējo rīkojumu mums ir noteikts, ka iekļūšana tiesas telpās ir iespējama tikai tiesas aicinātajiem uz tiesas sēdēm. Līdz ar to pārējiem šajos apstākļos tiesas sēdes nav pieejamas.»

Lūgts izskaidrot, ko darīt, ja tiesas mājaslapā melns uz balta rakstīts, ka tiesas sēde ir atklāta, bet piekļūt šim atklātumam nav iespējams, un vai tā no valsts puses nav maldināšana, R. Ločmelis teica: «Var rakstīt iesniegumu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai, ka ir vēlēšanās apmeklēt šo tiesas sēdi, un mēģināsim to pēc iespējas ātrāk izskatīt. Taču atklāta tiesas sēde nozīmē arī to, ka ir sprieduma pieejamība un kāda ir tālākā rīcība saistībā ar citām procesuālām darbībām. Atklāta tiesas sēde nozīmē ne tikai iespēju būt klāt arī apmeklētājiem tiesas sēdē. Tas jāņem vērā.»

Uz iebildi, ka jau skolās māca, ka atklāts mutvārdu process tiesā notiek tādēļ, lai sabiedrība varētu sekot līdzi, kā cilvēks tiek tiesāts, R. Ločmelis norādīja: «Šobrīd ir ārkārtēja situācija, un ārkārtējās situācijas apstākļos tiesai ir tiesības izdot iekšējos rīkojumus, lai pasargātu tiesas sēdēs dalībniekus un ievērotu piesardzības pasākumus.»

Cietīšot cietušie miljonāri!

Neatkarīgā noskaidroja, ka pretēji R. Ločmeļa teiktajam, vismaz t.s. Lemberga prāvā, nekādi piesardzības pasākumi vai rūpes par dalībniekiem netika veikti. Gluži otrādi - rūpes un piesardzība tika pilnībā ignorēti.

Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis Neatkarīgai pastāstīja, ka, tiesas sēdei sākoties, aizstāvji, atsaucoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča norādēm, pieteikuši lūgumu atlikt lietas izskatīšanu līdz krīzes situācijas beigām, jo t.s. Lemberga prāvā «nav nekādas objektīvas steidzamības». Aizstāvji atsaukušies arī uz straujajiem slimības izplatīšanās tempiem un Ministru kabineta noteikumiem, kas liedz publiskās telpās vienkopus atrasties vairāk par diviem cilvēkiem, kuri nav vienas iestādes darbinieki. M. Grudulis uzsvēra, ka par tiesu nama darbiniekiem uzskatāmi tikai tiesneši, sekretāre un prokurori, bet ne apsūdzētie un viņu advokāti. «Norādījām, ka mums visiem mājās ir bērni un mums nav vēlēšanās aplaist sevi un tuviniekus ar šo nāvējošo slimību. Prokurori paziņoja, ka process vilcinās un tiek aizskartas cietušo tiesības. Tiesa, pakļaujoties šim viedoklim, paziņoja, ka tā savu nostāju nemainīs un lieta tiks skatīta. Mēs tā arī neuzzinājām, kur šajā procesā slēpjas šī objektīvā steidzamība.»

Jāatgādina, ka cietušie šajā procesā ir trīs miljonāri (Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš), kuri jau gadiem nav rādījušies tiesu nama tuvumā, un vēl juridiska persona SIA Man Tess, kura daudzas reizes ir lūgusi atbrīvot to no cietušā statusa.

Tomēr tiesa esot arī izrādījusi zināmu žēlsirdību, nedaudz mainot sēdes kārtību, tomēr nemainot to, ka notiks četras tiesas sēdes nedēļā. Ja līdz šim pārtraukumi uz desmit minūtēm tika izsludināti ik pa stundai, tad tagad, vīrusa straujās izplatības apstākļos, tie būšot biežāki - ik pa pusstundai uz desmit minūtēm. Šajā laikā vajadzēšot atvērt tiesas zāles logus, un tādējādi svaigais gaiss pasargāšot procesa dalībniekus no savstarpējas aplipināšanās ar Covid-19.

Uzspļauj varas lēmumiem

Kā zināms, 16. martā Augstākajā tiesā notika Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tikšanās ar pilsētu tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, lai apspriestu un vienotos par tiesu turpmāko darbu saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju. Pēc tikšanās tika pasludināts sekojošais: «Lai mazinātu iespējamos riskus, ārkārtējās situācijas laikā tiesās nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes notiks tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību (piemēram, jautājumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu u.c.).»

Kā zināms, svētdien tika izsludināti Ministru kabineta noteikumi, kuros, cita starpā, teikts: «Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās drīkst ne vairāk kā divas personas. Izņēmums ir personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī vecāks un to nepilngadīgie bērni gadījumos, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Vairāk nekā divas personas drīkst pulcēties arī gadījumos, kad tiek veikti darba vai dienesta pienākumi.»

Lai arī tiesas zālē, kurā notiek t.s. Lemberga prāvā, teorētiski divu metru distanci ievērot ir iespējams, taču praktiski to realizēt ir gandrīz neiespējami. Vakar tiesas sēdē piedalījās trīs tiesneses, tiesas sekretāre, divi prokurori, uzņēmējs Anrijs Lembergs, viņa advokāts Oskars Rode, kā arī Aivara Lemberga advokāti Māris Grudulis un Genādijs Ivankins - kopā desmit cilvēki. Tā kā bieži tiek izsludināti pārtraukumi, divu metru distanci ievērot nav iespējams. Savukārt Ventspils tiesas telpās vakar atradās tiesas pārstāvis, Aivars Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis - kopā trīs cilvēki.

Kāds Latvijā pazīstams elites advokāts, kurš vēlējās palikt neminēts, uzzinājis par notiekošo Rīgas apgabaltiesā, paužot pārsteigumu, izsaucās: «Tas ir vēl trakāk nekā krievu ruletē. Tur iespēja izdzīvot ir 1:9, šeit tikai mirt vai izveseļoties. Pie šādiem apstākļiem amatpersonas, kuras pieņem lēmumu par tiesas sēdes sasaukšanu, personīgi uzņēmušās atbildību par tiesas zālē esošo cilvēku un viņu tuvinieku veselību un dzīvībām.»



Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais