Bērniem jāaug drošā vidē, laukos jāveicina mūžizglītība, kā arī jāattīsta Latvijas īpašo produktu ražošana, šie ir daži no priekšlikumiem, kurus šodien diskusijās "Es, Latvija un ES" izteica Preiļu un Saldus novada iedzīvotāji.
Par to aģentūru LETA informēja sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule.
Preiļu diskusiju dalībnieki rosināja Latgalē attīstīt vilnas un lina izstrādājumu ražošanu. Diskusijas dalībnieki Preiļos arī pauda viedokli, ka būtu jāpieņem Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, lai rūpētos par bērniem, kuru vecāki strādā citā ES valstī.
Lēmumi par ES finansētajiem projektiem ir jāpieņem pašos reģionos, uzskata diskusijas dalībnieki. Bet valstij ir vairāk jāpopularizē veselīgs dzīves veids, vairāk kontrolējot smēķēšanas un alkoholisma izplatību.
Savukārt Saldū iedzīvotāji aicināja nodrošināt un popularizēt mūžizglītību ES līmenī īpaši lauku teritorijās. Viņuprāt, būtu jāsamazina nodokļu slogs ģimenēm ar bērniem, kā arī plašāk jāizplata informācija par uzņēmējdarbības iespējām, piemēram, pieejamajiem banku kredītiem un biznesa inkubatoriem.
Intensīvā vienas dienas diskusijā Preiļos un Saldū 31 pēc nejaušās atlases principiem aicināts dalībnieks no attiecīgā reģiona, pārstāvot dažādas vecuma grupas un profesijas, izstrādāja priekšlikumus dzīvei ES. Viņi vērtēja pirmos sešus gadus kopš Latvija ir ES, kā arī atbildēja uz jautājumu, ko būtu nepieciešams darīt vietējā, nacionālajā un Eiropas līmenī, lai veidotu tādu Eiropu, kādā viņi vēlas dzīvot.
"Mēs neesam, vēl arvien neesam gatavi konkurēt ar savām prasmēm, zināšanām, jo nav konkurētspējīgu cilvēku, kas spētu attīstīt ražošanu. Tā ir vairāk mūsu, nevis ES problēma. Mums pašiem ir jārada vīzija un tā jāattīsta, jo tā, kā ir bijis līdz šim, vairs nevar turpināt," teica diskusijas dalībnieks Preiļos uzņēmējs Aigars Zīmelis.
"Uzskatu, ka Latvijai vajadzēja stāties ES, bet mūsu valsts ierēdņiem ir aktīvāk jāstrādā, lai sadarbotos ar citiem. Mēs esam maza valsts, mums jābūt aktīvākiem lēmumu pieņemšanā. Esmu bijusi Briselē un, ja salīdzinu ar igauņiem vai lietuviešiem, redzēju, ka viņi ir aktīvāki. Mēs neesam dumjāki, bet esam par slinku kaut ko iniciēt un komunicēt. Pat, ja kādu lietu iesākam, nenovedam to līdz galam, piemēram, kvotu jautājumu," teica diskusijas dalībniece Saldū sociālā darba speciāliste Antra Jansone.
Diskusijas "Es, Latvija un ES" sabiedriskās politikas centrs "Providus" un Latvijas Pilsoniskā alianse ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu septembrī rīko 12 Latvijas pilsētās.
Ogrē, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Preiļos un Saldū diskusijas jau notikušas. Nākamajās nedēļas nogalēs par Latvijas dalību ES debatēs Valmierā, Ventspilī, Alūksnē, Talsos, Jelgavā un Jēkabpilī. Visu diskusiju gaita ir identiska, to rezultāti tiek apkopoti un nodoti Latvijas un ES lēmumu pieņēmējiem.
Dalībniekiem palīdz ES jautājumu eksperti. Diskusijas noslēgumā Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta deputāti novērtē iedzīvotāju izstrādātos priekšlikumus.
Paralēli debates notiek arī "ES mājas" interneta vietnē "eslatvijaunes.esmaja.lv". Tur tiek publicēti katras klātienes diskusiju foto un video iespaidi, kā arī rezultāti, kurus ir iespējams komentēt. Diskusiju cikla noslēgumā no 27.septembra līdz 4.oktobrim ikviens interesents interneta balsojumā varēs noteikt populārākos priekšlikumus dzīvei ES.