Lai koronovīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu pabalstus arī pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un autoratlīdzību saņēmējiem, Kultūras ministrija sagatavojuši priekšlikumus Ministru kabineta noteikumiem, ko jau pirmdien paredzēts skatīt koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē.
Priekšlikums paredz ārkārtējās situācijas laikā izmaksāt pabalstus tiem atviegloto nodokļu režīmu pārstāvjiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības martā ievērojami samazinājušies un tas ir saistāms ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kā arī valdības noteiktajiem ierobežojumiem saimnieciskās darbības veicējiem.
Izstrādātais priekšlikums par pašnodarbinātu personu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā attiecināms uz personām, kuras Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai arī ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Pabalsts atviegloto nodokļu režīmu pārstāvjiem pēc būtības ir pielīdzināms dīkstāves pabalstam, ko valdība ārkārtējās situācijas laiku jau apstiprinājusi iepriekš.
Kultūras ministrija sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, paredzot risinājumus valsts dotāciju noteikšanai preses izdevumu piegādei līdz katram abonentam. Tostarp tiek piedāvāts atcelt valsts atbalstu to preses izdevumu piegādei ar VAS “Latvijas Pasts”, kas tiek izdoti svešvalodās, informē Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Ritvars Jansons.
Lai nodrošinātu abonētās preses piegādi līdz katram abonentam “Latvijas Pasts” no valsts dotācijās saņem vairāk nekā 5,7 miljonus eiro. Dotācijas ir ieviestas kā pagaidu risinājums, kas ļauj novērst strauju preses izdevumu abonēšanas cenu kāpumu, kas, savukārt, daudziem preses izdevumiem nozīmētu iznīcību.
Šobrīd dotācijas “Latvijas Pastam” par preses izdevumu piegādi valsts paredzējusi līdz 2020. gada nogalei. Tomēr vienlaikus Ministru kabinets ir uzdevis par drukātās preses attīstību primāri atbildīgajai Kultūras ministrijai izstrādāt priekšlikumus situācijas stabilizācijai ilgtermiņā.
“Šobrīd Kultūras ministrija ir izstrādājusi trīs atšķirīgus priekšlikumus, kā situāciju ilgtermiņā atrisināt. Tostarp viens no risinājumiem saistīts ar atbalsta atcelšanu to preses izdevumu piegādei, kas tiek izdoti ne valsts valodā. Šāds lēmums ļautu arī stiprināt nacionālās - latviešu valodā izdotās preses pozīcijas. To, vai koalīcija būs gatava politiski izšķirties par prioritāru atbalstu drukātai presei valsts valodā, jau tuvākajā laikā parādīs politiķu lēmumi,” atzīst Ritvars Jansons.
Visi izstrādātie priekšlikumi Latvijas drukātās preses atbalstam ir iesniegti izskatīšanai koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē. Sagaidāms, ka tie tiks skatīti jau pirmdien, 30. martā.
Kopumā uz šodien, koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē Nacionālā apvienība rosina skatīt piecus priekšlikumus. Vēl vienu - par atbalstu pašnodarbinātajām personām sagatavojusi Kultūras ministrija, bet trīs no priekšlikumiem ir par atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem.
“Arī ārkārtējās situācijas apstākļos un attālināto mācību laikā valstij jāturpina nodrošināt līdzfinansējumu visu pašvaldību 1. līdz 4. klašu skolēnu ēdināšanai. Tāpat kā skolēnu ēdināšana, atbilstoši katras domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, jāturpina arī pašvaldībām. Taču publiski pieejamā informācija liecina, ka attālināto mācību laikā brīvpusdienas aizvien pieejamas vien pāris pašvaldībās. Lai noskaidrotu, vai valsts līdzfinansējums skolēnu brīvpusdienām tiek izmantots atbilstoši mērķim un skaidrotu, kā pašvaldības pilda pašu pieņemtos noteikumus skolēnu ēdināšanas jomā, rosinām jautājumu skatīt koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē,” informē Demogrāfisko lietu centra vadītājs, Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.
Valsts turpina piedalīties brīvpusdienu nodrošināšanā visiem izglītojamajiem no 1. līdz 4. klasei, nodrošinot 1,42 eiro līdzfinansējumu viena bērna brīvpusdienām dienā jeb apmēram 15 eiro lielu finansējumu mēnesī. Saskaņā ar likumu katrai pašvaldībai skolēnu ēdināšanas nodrošināšanā jāiesaistās solidāri ar vismaz tik pat lielu finansējumu. Pašreiz gan redzams, ka attālināto mācību laikā, vairumā pašvaldību brīvpusdienu jautājums nav risināts.
“Pēc Nacionālās apvienības Saeimas deputātes Ilzes Indriksones ierosinājuma, Talsu dome jau aizvadītajā nedēļā pieņēma lēmumu ar kuru pašvaldībā deklarētām ģimenēm ar skolas vecuma bērniem uzsākts izmaksāt pabalstus ēdināšanas izdevumu segšanai attālināto mācību laikā. Pašvaldība pieņēmusi lēmumu ēdināšanas pabalstus 15 eiro apmērā izmaksāt visām pašvaldībā deklarētajām ģimenēm par skolēniem no 1. līdz 12. klasei. Daļēji skolēnu ēdināšanas jautājums risināts arī Jūrmalas domē, kas gan uz ārkārtējās situācijas un attālināto mācību laiku ēdināšanas izmaksas sedz 1. līdz 4. klases skolēniem, akcentu pievēršot maznodrošinātajām ģimenēm. Labāks risinājums ir Valkas novadā, par pusdienu nodrošināšanu skolēniem arī attālināto mācību laikā, saņemti arī signāli no vēl dažām citām pašvaldībām. Taču ir būtiski, lai skolēniem ēdināšanas izmaksas būtu segtas visās Latvijas pašvaldībās, tādēļ rosinām skolēnu brīvpusdienu pieejamības jautājumu skatīt valstiskā līmenī, lemjot par to koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē,” informē Imants Parādnieks.
Viņš akcentē, ka arī attālināto mācību laikā skolēnu ēdināšanai jābūt nodrošinātai apmērā, kādu katra pašvaldība īstenoja saskaņā ar saviem saistošajiem noteikumiem pirms ārkārtējās situācijas. Ir nozīmīgi arī definēt valsts gatavību rast palīdzības instrumentus tām pašvaldībām, kuras ārkārtējās situācijas laikā brīvpusdienas nespēj nodrošināt finansiālu apsvērumu dēļ.
Imants Parādnieks akcentē, ka attālināto mācību laikā par brīvpusdienu pazušanu un būtisko papildus slogu, ko tas rada ģimenēm, jau saņemti signāli no vecākiem.
“Ģimenei ar trīs skolēniem, brīvpusdienu pazušana nozīmē papildus apmēram 100 eiro izdevumus mēnesī. Ir jānodrošina, lai finansējums, kas jau iepriekš gan valsts, gan pašvaldību budžetā bija paredzēts skolēnu ēdināšanai, šim mērķim tiek arī izlietots. Atbalsts var būt kā ēdināšanas pabalsts naudā vai arī “graudā” - pārtikas pakas vai gatavu pusdienu veidā, atbilstoši katras pašvaldības ieskatiem. Turklāt nozīmīgi, ka šādas pārtikas pakas piegāde var būt arī veids, kā pašvaldība nodrošina darbu ēdināšanas uzņēmumiem un sniedz atbalstu gan vietējiem zemniekiem, gan pārtikas ražotājiem,” akcentē Imants Parādnieks.
Pirmdien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē Nacionālā apvienība rosina skatīt priekšlikumu uz ārkārtējās situācijas laiku pagarināt ne vien vecāku pabalsta, bet arī bērna kopšanas pabalsta izmaksu pilnā apmērā. Tādējādi vecākiem, kuriem ārkārtējās situācijas laikā beidzas bērnu kopšanas atvaļinājums, bet darbā atgriezties nav iespējams, būtu nodrošināta iepriekš saņemtā māmiņalga pilnā apmērā. Vienlaikus NA rosina arī dīkstāves pabalstu aprēķināt diferencēti, ņemot vērā bērnu skaitu ģimenē.
Saeimā ir iesniegts likumprojekts ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz, ka uz ārkārtējās situācijas laiku un mēnesi pēc tās pārtraukšanas, pilnā apmērā tiek saglabāts vecāku pabalsts tiem vecākiem, kuru bērns ārkārtējās situācijas laikā sasniedzis viena vai pusotra gada vecumu, atkarībā no izvēlētā vecāku pabalsta izmaksas perioda.
Ņemot vērā, ka vecāku pabalsts ir tā sauktās māmiņalgas tikai viena daļa, bet otru veido bērnu kopšanas pabalsts, būtu loģiski arī bērnu kopšanas pabalstu uz attiecīgo laika periodu turpināt izmaksāt iepriekšējā apmērā, gadījumos, ja pēc bērna kopšanas atvaļinājuma objektīvi nav iespējams atgriezties darbā.
Saskaņā ar pašreiz noteikto kārtību, bērna kopšanas pabalsta apmērs, pēc bērna pusotra gada vecuma sasniegšanas būtiski samazinās no 171 uz nepilniem 43 eiro, kas ārkārtējās situācijas apstākļos daudzām ģimenēm var būt kritisks faktors.
Papildus tam uz koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdi Nacionālā apvienība sagatavojusi priekšlikumu noteikt diferencētu dīkstāves pabalsta apmēru, atkarībā no apgādājamo bērnu skaita ģimenē.
Šobrīd dīkstāves pabalsts visiem noteikts vienāds - 75% apmērā no vidējās bruto algas, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāro mēnesi. Nacionālā apvienība rosina personai, kuras apgādībā ir viens bērns, dīkstāves pabalsta apmēru noteikt līdz 80% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 800 eiro mēnesī. Ja apgādībā ir divi bērni, atlīdzība būtu jānosaka līdz 85% no vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 900 eiro par mēnesi, bet, ja apgādībā ir trīs bērni - atlīdzības apmērs būtu nosakāms līdz 90% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 1000 eiro mēnesī. Vecākiem ar četriem vai vairāk apgādībā esošiem bērniem, atlīdzības apmērs būtu nosakāms līdz 90% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā summa, kas veidojas pie 700 eiro pieskaitot 100 eiro par katru apgādībā esošo personu mēnesī.
Ar šo priekšlikumu ieviešanu būtu nodrošināts taisnīguma princips, kas ārkārtējās situācijas laikā izlīdzsvarotu apstākļus ģimenēm ar bērniem, kuru eksistenciālie izdevumi nenovēršami ir lielāki, nekā tas ir personai bez apgādājamiem.
Kopumā šodien Nacionālā apvienība koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosina skatīt piecus priekšlikumus - trīs no tiem ir par atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem, bet vēl divi ir Kultūras ministrijas risināti - par atbalstu pašnodarbinātajām personām, kā arī par veidiem kā nodrošināt atbalstu preses piegādei ar VAS “Latvijas Pasts” starpniecību.
