Valdība pastiprinājusi drošības pasākumus jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Turpmāk ir aizliegti jebkādi publiski pasākumi un, atrodoties publiskās vietās, ir jāievēro divu metru distance. Tas attiecas gan uz publiskām ārtelpām, piemēram, parku, gan uz iekštelpām. Vienīgais atļautais publiskais pasākums līdz pat ārkārtas situācijas beigām ir bēres, taču arī šajā pasākumā vienam no otra, izņemot ģimenes locekļus, ir jāturas divu metru attālumā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš svētdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja, ka valdība pieņēmusi «vienkāršu rīkojumu - divi un divi». Tas nozīmē, ka turpmāk var sapulcēties ne vairāk kā divi cilvēki un publiskās vietās vienam no otram jāievēro divu metru distance. Šādu drošības pasākumu tikai ieteikuma formā iedzīvotāji jau bija saņēmuši līdz šim, kad epidemiologi un atbildīgās amatpersonas aicināja cilvēkus ievērot šo distanci, kas ierobežo vīrusa izplatīšanos cilvēku vidū. Tagad tas ar rīkojumu ir noteikts kā obligāts. Lai arī ieteikums, kā sacīja premjerministrs, ir vienkāršs, visticamāk, ne tik vienkārša būs tā realizācija dzīvē, jo aizvadītajās brīvdienās cilvēki joprojām pulcējās grupās, apmeklēja sabiedriskās vietas, atpūtās. Drošības pasākums aizlieguma formā ļauj arī iesaistīties policijai un saukt pie atbildības cilvēkus, kas to neievēro.
«Mūsu valsts mērķis pašlaik ir viens - ierobežot Covid-19 izplatīšanos, valdība pakāpeniski pieņēmusi lēmumus, lai apsteigtu vīrusa raisītās sekas, un Latvijā mēs vīrusa izplatīšanās ierobežošanā rīkojamies proaktīvi,» uzskata K. Kariņš. Pēc viņa domām, citās valstīs stingrāki noteikumi tiek pieņemti vēlāk vai pat novēloti. Saskaņā ar valdības lēmumu veiktas izmaiņas rīkojumā par ārkārtas situāciju. Turpmāk ir aizliegti jebkādi publiski pasākumi, aizliegtas publiski veicamās reliģiskās darbības, kā arī aizliegti jebkādi privāti pasākumi ārtelpās, izņemot bēru ceremonijas, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām. Neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, kā arī cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Veselības ministre Ilze Viņķele skaidroja, ka aizliegumi ieviesti, analizējot iepriekš pieņemto noteikumu ievērošanu: «Tieši tāpat kā visās valstīs arī Latvijā ir sākusies neizsekojama vīrusa pārnese sabiedrībā, tāpēc vēl jo svarīgāka kļūst ierobežojumu ievērošana - pilnīgi vienalga, kādā krāsā redzat savu pašvaldību, ierobežojumi ir jāievēro visur un vismaz līdz ārkārtas situācijas beigām.» Veikalu un kafejnīcu apmeklējumi netiek aizliegti, taču uz tiem attiecas drošības noteikumi par divu metru distanci un citi higiēnas pasākumi, kuri noteikti jau agrāk un par kuriem atbildīgi šo iestāžu īpašnieki.
Jauno ierobežojumu ievērošanu kontrolēs policija. Ministre atgādināja, ka par aizliegumu neievērošanu var saukt gan pie administratīvās atbildības, un tad jārēķinās ar naudas sodu, vai kriminālatbildības. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka epidemioloģiskais pamatojums šāda aizlieguma ieviešanai ir mērķis pārtraukt vīrusa izplatības ķēdi. «Ir infekcijas avots, cilvēks, kurš inficējies ar Covid-19 un kurš var nodot infekciju citiem cilvēkiem, un ir faktori, kuri palīdz infekcijai izplatīties. To sauc par epidemioloģisko ķēdi, un epidemioloģijas uzdevums ir atrast to, kas palīdzēs pārraut šo ķēdi. Covid-19 gadījumā tā ir distancēšanās vienam no otra,» teica J. Perevoščikovs. Epidemiologs arī atgādināja, ka epidēmijai ir četri attīstības posmi. Pirmais, ko Latvija jau ir izgājusi, bija kontrolētā inficēšanās izplatība, kad zināms katrs gadījums un var izsekot, kur un kā cilvēks inficējies. Tam seko daļēja kontrolējama slimības izplatība, kad lielākajai daļai inficēto personu ir zināms saslimšanas ceļš, bet parādās gadījumi, kur nevar noteikt, kā cilvēks saslimis. Trešais posms ir nekontrolēta infekcijas izplatība, kad galvenais ir sniegt adekvātu medicīnisku palīdzību visiem, kuriem tā nepieciešama, lai maksimāli attālinātu vai novērstu pēdējo, ceturto, epidēmijas posmu, kad izsīkuši visi resursi arī medicīnā. Tas pašlaik ir novērojams vairākās Eiropas valstīs (Itālijā, Spānijā). J. Perevoščikovs norāda, ka daudzas valstis uzsāka cilvēku ierobežojošos pasākumus vēlāk, kad jau slimnīcas bija pārpildītas ar pacientiem. «Nevaram ļaut vīrusam sekot mums un diktēt savus noteikumus,» teica speciālists.
Latvijā līdz svētdienas vakaram bija reģistrēti 347 cilvēki ar Covid-19. Kopumā bija testēti vairāk nekā 13 000 cilvēku. Saslimstības rādītājs ir 18,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotājiem. Pieaugot inficēto skaitam, palielinājies slimnīcā stacionēto pacientu skaits - 24, no tiem trīs ir smagā, bet stabilā stāvoklī. Pārējiem pacientiem saslimšana norit vieglā formā.