Tūrisma apstāšanās Rundālei radīs divu miljonu eiro zaudējumus
Vienas no pirmajām krīze skārusi radošās jomas. Slēgti teātri, koncertzāles, muzeji, netiek uzņemtas jaunas filmas. Starp radošiem cilvēkiem ir liels sociāli neaizsargāto skaits. Atvieglotie nodokļu režīmi tagad smagi atspēlējušies, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Sabiedrībā valda uzskats, ka kultūra dzīvo tikai ar valsts atbalstu un tās ieguldījums ekonomikā ir niecīgs. Tā tiek atbalstīta ikdienā un krīzes laikā, kad ekonomisti pieprasa koncentrēties uz tradicionālām ražojošām nozarēm, prasīs vēl vairāk. Patiesībā Latvijā ir attīstījušās kino producēšanas kompānijas, privātas koncertzāles un teātri, kas spēj pelnīt un dot darbu citiem.
Latvijas filmu industrija no valsts saņem 6 miljonus eiro. Ieguldot arī privātus līdzekļus, tā rada kinozālēs labi pārdodamas filmas un pelna naudu, palīdzot taisīt kino citu valstu producentiem. Arī slavenu zīmolu reklāmas tiek filmētas Latvijā.
"Pagājušajā gadā mums ir 275 479 viesi muzejā viesojušies, tas arī ir nodrošinājis ļoti augstu ienākumu līmeni no apmeklējumiem, attiecībā pret valsts dotācijām. Ja mēs skatāmies uz procentuālo sadalījumu, pagājušā gadā valsts dotācija bija 34, 2 procenti, pārējie 65,8 procenti bija mūsu pašu nopelnītā nauda. Tas ir vairāk nekā 2 miljoni," norāda Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Muzeja vadība cer, ka pēc dažiem mēnešiem muzeju tomēr varēs atvērt apmeklētājiem. Tas ļautu nopelnīt kaut daļu no muzeja uzturēšanai nepieciešamās naudas. Taču arī optimistiski vērtējot nākotni, muzejam pietrūks 220 tūktoši, kas būs jāprasa no budžeta.
"Pateicoties valsts dotācijai mēs šobrīd esam spējīgi maksāt tiem muzeju darbiniekiem, kas ir mums štatā, mēs ļoti ievērojami pārskatām to darbinieku resursu, kas ir ārštatā, kas mums nāk tieši sezonās strādāt, labiekārtošanas darbinieku pieņemšanu un dārza strādnieku algošanu. Tas protams, varētu nelabvēlīgi ietekmēt visu reģionu, jo mēs esam Rundāles novadā viens no lielākajiem darba devējiem arī vietējiem iedzīvotājiem. Vidēji tie ir no 30 līdz 50 cilvēkiem, ko mēs vēl papildus nodarbinām. Nu tad protams vēl saistītās nozares muzejā, kas šobrīd ir pilnībā pārtraukušas darbu līdzīgi tāpat kā skolās. Tās ir ēdināšanas iestādes, tie ir arī vēl vietējie suvenīru tirgotāji, kas īrēja no mums telpas, kas strādāja uz apmeklētāju plūsmu. Tiem arī visa darbība ir apstājusies," uzsver L.Lūse.
"Tagad pirmām kārtām ir jāpalīdz tiem, kas ir maksājuši pilnus nodokļus, uzņēmējiem, kas ir vilkuši visu laiku šo valsts budžetu, tas ir prioritāri, bet protams, nedrīkstam pamest novārtā tos cilvēkus, kas ir bijuši citos režīmos un strādājuši," norāda Finanšu ministra padomnieks I.Dālderis. "Tad, kad mēs būsim daudz maz ārā no šīs ārkārtas situācijas, kādi risinājumi nodokļos jāveido, tā lai visi būtu sociāli apdrošināti šādiem krīzes gadījumiem."