Zinātnieku domas dalās jautājumā par Latvijā un Lietuvā konstatētās egļu audžu izkalšanas iemesliem, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.
"Lietuvas kolēģi uzskata, ka egļu audžu izkalšanas iemesls ir bruņuts - kaitēklis, kas izdala medus rasu, - un kvēpsarmas sēņu kopēja iedarbība. Taču patlaban nevaram pieslieties šim viedoklim, jo tas šķiet maz ticams," skaidro Šmits.
Pēc pētnieka domām, visticamākais egļu kalšanas iemesls ir komplekss iemeslu kopums, kas, iespējams, saistīts ar gruntsūdeņu līmeni un citiem faktoriem.
Patlaban Latvijā, apsekojot 400 parauglaukumus, konstatēts, ka egļu kalšana dažādās stadijās novērojama 13 000 līdz 15 000 hektāru plašās egļu audzēs, no kurām neatgriezeniski bojājumi nodarīti 1,5 hektāriem egļu.
"Situāciju pasliktina fakts, ka, kaut arī ciršanas apliecinājumi ir izņemti, sanitārās kailcirtes vēl netiek veiktas. Koku nenocērtot, nav iespējams skaidri noteikt slimības cēloņus," skaidro Šmits.
Jau ziņots, ka vissmagāk skartajos Rīgas rajona un Sēlijas virsmežniecības mežos izkaltušas vairākas susinātās augsnēs stādītas egļu audzes. Problēmas risināšanā iesaistījušās vairākas institūcijas, tostarp mežzinātnes institūts "Silava", Augu aizsardzības dienests un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pārstāvji.
Cietušajās egļu audzēs koki dzeltē un cieš no defoliācijas, skuju nobiršanas, kā rezultātā koki iet bojā. Pat koki, kas ir bez jebkādām slimībām vai kaitēkļiem, atmirst.