Psihoterapeita ieteikumi koronavīrusa krīzes pārvarēšanai

 
©imago images/Christian Ohde

Sekmīgai Covid-19 koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai cilvēkiem ieteicams saglabāt kontaktu ar realitāti, pabeigt iepriekš iesāktas lietas un censties neradīt liekas satraucošas situācijas, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Miksons sarunā ar aģentūru LETA minēja trīs punktus, kā sabiedrībai sekmīgāk pārvarēt krīzes radītās sekas.

Pirmkārt, Miksons iesaka iedzīvotājiem saglabāt saikni ar realitāti, proti, jāapzinās, ka Covid-19 radītā situācija ir pietiekami nopietna, taču nav katastrofāla. Lai arī daļā sabiedrības valda skeptisks noskaņojums, tomēr Latvijas valsts ir laicīgi veikusi drošības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību.

"Piemēram, veikalos ir izkārtnes, dezinfekcijas līdzekļi, sociālā distancēšanās un veikti citi pasākumi. Tāpat sabiedrība ir laicīgi veikusi pašizolāciju, lai gan protams ir daļa iedzīvotāji, kuri šīs prasības neievēro," norādīja Miksons.

Lai vīrusa infekciju samazinātu, nepieciešams turpināt ievērot valdības noteiktās ārkārtējās situācijas prasības un padomāt par vecākiem cilvēkiem, kuriem lielāks risks saslimt ar Covid-19, uzsvēra Miksons.

Psihoterapeits atzīmēja, ka satraukums ir dabisks process, taču to ir iespējams dažādiem veidiem mazināt. Ņemot vērā, ka cilvēks nevar ietekmēt ārkārtējās situācijas ilgumu, tad satraukumu var mazināt, piemēram, veicot iepriekš atliktus praktiskus pasākumus profesionālajā izaugsmē vai ģimenes attiecību nostiprināšanā.

"Tagad daudziem cilvēkiem ir pavērušās iespējas pabeigt iepriekš iesāktas un atliktas lietas. Ja šis process notiek produktīvi, tad emocionālajā ziņā būs pozitīvs pienesums," piebilda Miksons.

Treškārt, Miksons iesaka censties neradīt liekas situācijas, kurās cilvēki kļūst vēl vairāk uztraukti. Ja cilvēks pēc rakstura ir satraukts, tad eksperts, piemēram, iesaka lieki nepatērēt plašsaziņas līdzekļu saturu.

"Krīzes laikā nav nepieciešams regulāri lasīt ziņu portālus un sociālos tīklus. Viltus ziņu patērēšanu es nemaz neminēšu. Es uzskatu, ka atliek apmeklēt Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas, lai uzzinātu visu jaunāko informāciju par vīrusa izplatību un ierobežošanas pasākumiem. Ja cilvēks pārāk patērējot mediju saturu vēl vairāk satrauksies, tad satraukuma rezultātā var rasties fizioloģiskas sekas un radušos simptomus cilvēks pats var interpretēt kā saslimšanu ar Covid-19. Tas ir kā burvju aplis, kad cilvēki arvien tālāk var iedzīt sevi izmisumā," norādīja Miksons.

Krīzes laikā Miksons aicināja sabiedrību nestāvēt malā un palīdzēt tām sabiedrības grupām, kurām patlaban klājas visgrūtāk.

"Tas tiešām ir jauki, ka vairāki uzņēmumi atvēlējuši savus resursus, lai palīdzētu senioriem, ģimenēm un ārstiem. Protams, problēmas pastāv, taču ceru, ka krīze liks aizdomāties cilvēkiem cik tomēr laba ir mūsu valsts. Mēs vienkārši ikdienas skrējienā aizmirstam par kopīgu sadarbību. Krīzē šī sadarbība uzlabojas un tas labākais ko mēs šajā krīzē varam saskatīt, nevis tikai dusmoties par tiem, kuri neievēro ārkārtējās situācijas prasības," uzsvēra ārsts.

Miksons arī aicināja sabiedrību neļauties panikai par pārtikas produktu trūkumu veikalos. "Tie iedzīvotāji, kuri metās izpirkt griķus un konservus. Es saprotu viņu rīcību, taču šāda rīcība var radīt jaunu pūļa efektu, proti, pēkšņi masveidā izpērkot produktus, tirgotāji nespēs vēl sliktākā krīzes scenārijā laicīgi piegādāt pārtikas produktus. Tā rezultātā plaukti kļūs tukšāki. Tad nebūs vairs iespējas mazināt savu satraukumu, iepērkot produktus mēnesi uz priekšu, kas radīs vēl lielāku satraukumu nekā sākumā," piebilda ārsts.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.