Saslimstība ar Covid-19 Latvijā konstatēta arī trim stomatologiem

© Pixabay

Pagājušajā nedēļā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 konstatēta trim stomatologiem, piektdien preses konferencē pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Minētie mediķi strādājuši divās zobārstniecības praksēs.

Klīnikas atrodas Rīgā. Ar katru praksi veikts individuālais darbs, lai noteiktu cilvēkus, kuri bija kontaktā. "Visi pieraksti, visi klienti, kas apmeklēja, ir apzināti, ar katru runāts individuāli," teica Perevoščikovs.

Perevoščikovs pastāstīja, ka līdzīgi kā jebkurā citā gadījumā veikta epidemioloģiskā izmeklēšana, apzinātas kontaktpersonas citu stomatologu vidū šajās praksēs. No inficētajiem ārstiem paņemti visi pieraksti, apzināti visi pacienti, kuri saņēma ārstēšanu šajās praksēs konkrētajās dienās.

Speciālisti sazinājušies ar kontaktpersonām un snieguši visu nepieciešamo informācija. Viņi atrodas mājas karantīnā un ģimenes ārstu uzraudzībā un saslimšanas gadījumā būs izmeklēti.

Jau ziņots, ka Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 36 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 280 cilvēki.

Saslimšana ir konstatēta arī trim Rēzeknes slimnīcas darbiniekiem, tostarp vienam ārstam.

Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, "vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos".

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais