Ierobežojot veselības aprūpi, mobilizējas koronavīrusam

© AFP/SCANPIX/LETA

Bīstamākā vieta, kur var izveidoties koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma perēklis, ir ārstniecības iestādes, jo «medicīnas darbinieki ir staigājoši vīrusa multiplikatori», gan arī tādēļ, ka pacienti, kurus viņi ārstē, ir daudz ievainojamāki no veselības viedokļa un inficēšanās gadījumā ar koronavīrusu būtu ar smagākām slimības sekām, skaidrojot noteiktos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, no 27. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām saskaņā ar veselības ministres rīkojumu visā Latvijā būs daļēji ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. «Divi galvenie iemesli, kāpēc samazinām ambulatoro veselības pakalpojumu pieejamību, - pirmais ir pacientu un mediķu drošība, bet otrais - jātur gatavībā un augstā mobilizācijas stāvoklī veselības aprūpes infrastruktūra un resursi gadījumam, ja rodas plašāks Covid-19 uzliesmojums un ir daudzi stacionējami pacienti smagā stāvoklī,» šāda lēmuma pieņemšanu pamato ministre. Viņa atsaucas uz Itālijas pieredzi, kur epidēmijas uzliesmojums sācies no slimnīcām, kad «tika palaists garām ar koronavīrusu inficēts personāls un tas aizgāja nekontrolējami». Ministre turpina: «Labi saprotu, ka cilvēki ir dusmīgi un neapmierināti, gaidījuši garās rindās, lai šo pakalpojumu saņemtu, tomēr gan slimnīcas, gan privātās iestādes turpinās sniegt pietiekami plašu pakalpojumu klāstu pacientiem, vispirms jau neatliekamo medicīnisko palīdzību un veselības aprūpi akūtos gadījumos. To, ko var, konsultēs attālināti.» Panākta vienošanās, ka Nacionālais veselības dienests apmaksās arī attālinātas konsultācijas, turklāt pacientiem par tām nebūs jāveic pacienta iemaksa.

Neatkarīgā

Veselības ministrijā uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tajā skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tas nozīmē, ka netiek ierobežotas pacienta iespējas saņemt palīdzību, piemēram, pēkšņu sāpju gadījumā. Arī ģimenes ārsta prakses turpina darbu. Netiks atceltas onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, zaļā koridora pacienti, HIV/AIDS, tuberkulozes un citi pacienti. Tāpat tiek saglabāta iespēja vakcinēties. Konsultācijas saņems arī lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacienti. Zobārstiem atļauts sniegt palīdzību akūtos un neatliekamos gadījumos.

Pacientiem ar hroniskām saslimšanām arī tiks nodrošinātas speciālistu konsultācijas ar piebildi - iespēju robežās attālināti. Veselības ministrija aicina pacientus kopā ar ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu izvērtēt, kurus veselības aprūpes pakalpojumus šobrīd var neveikt. Īpaši būtiski tas ir personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem, un personām ar novājinātu imunitāti, jo, saslimstot ar Covid-19, sekas var būt smagas. Gadījumos, ja veselības stāvoklis saasinās, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību, skaidro Veselības ministrijā.

Citi veselības aprūpes pakalpojumi, tajā skaitā dienas stacionāru pakalpojumi, īslaicīgas ķirurģijas pakalpojumi un maksas pakalpojumi uz laiku netiks sniegti ne valsts, ne privātajās ārstniecības iestādēs. Katru nedēļu Veselības ministrija kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtēs noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, bet ārstniecības iestādēm individuāli jāsazinās ar pacientu, lai informētu par atcelto vizīti pie ārsta vai atcelto pakalpojumu. Tas nenozīmēs, ka persona pazaudē savu vietu rindā, bet pakalpojums tiks sniegts vēlāk. Tāpat līdz 14. aprīlim ārstniecības iestādes neveiks jaunu pacientu pierakstu plānveida pakalpojumu saņemšanai. Visticamāk, šie jaunie ierobežojumi visvairāk palielinās ģimenes ārstu slodzi un atsevišķos gadījumos varētu palielināt pacientu plūsmu uz uzņemšanas nodaļām akūtas palīdzības saņemšanai.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais