Sociologs uzslavē valdību par komunikāciju ārkārtas situācijas laikā

Patlaban ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdībai komunikācija ar sabiedrību izdodas salīdzinoši laba, atzina sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Kaktiņš skaidroja, ka krīzes bieži negadās, tāpēc no valsts amatpersonām šādos apstākļos nevar prasīt pieredzi efektīvai komunikācijai. Jaunā koronavīrusa Covid-19 izraisītā krīze jaunāko laiku vēsturē ir nebijis notikums, tāpēc svarīgi apzināties, ka visa sabiedrība šajos jaunajos apstākļos kaut ko iemācās.

"Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Es negribētu kritizēt valdību, jo es redzu, ka tā cenšas un līdz šim brīdim izskatās, ka politiķiem komunikācija ar sabiedrību izdodas salīdzinoši laba. Protams, šajā gadījumā es neņemos analizēt pieņemtos lēmumus par stratēģiju epidemioloģisku pasākumu ieviešanā un to risinājumiem," norādīja Kaktiņš.

Ikdienā redzams, ka valdība aktīvi komunicē. Katru dienu diezgan laicīgi tiek izplatītas svaigas ziņas par saslimušajiem, testētajiem iedzīvotājiem, tāpat tiek sniegtas intervijas un paziņojumi. "Tas sabiedrībai ir ļoti svarīgi, un visa šīs informācija rada mums šķietamību, ka valdība kaut ko kontrolē. Nav noliedzams, ka daudzos gadījumos tā ir tikai šķietamība, bet tā ir ļoti svarīga, lai mēs psiholoģiski sava sirdsmiera dēļ justos drošāki," norādīja eksperts.

Kā, piemēru, tam, ka varasiestādes mācās no savām kļūdām, Kaktiņš minēja gadījumu ar veselības resora atveidoto vīrusa izplatības karti, kas izpelnījās sabiedrības kritiku. Karte tika pārveidota un kļuva saprotamāka.

Tāpat Kaktiņš norādīja, ka atsevišķu opozīcijas spēku kritika un retorika par valdības rīcību ir neizbēgama, jo atbilstoši politiķu priekšstatiem viens no viņu misijas aspektiem "ir runāt, ņemties un plosīties."

"Atcerēsimies teicienu, ka runāšana sudrabs, bet klusēšana zelts. Tas nozīmē, ka tie, kuri daudz runā, neizbēgami sarunās ļoti daudz muļķības. Man patlaban nerodas priekšstats, ka brīžiem ne tā prātīgākā rosināšanās, atstājusi iespaidu uz sabiedrisko domu," piebilda eksperts.

Kaktiņš arī vērsa uzmanību, ka Covid-19 izraisītā krīze varētu būt tikai pašā sākumā, turklāt atbilstoši realitātei Latvijai draud arī nopietna ekonomiskā krīze.

"Viens ir epidemioloģiskais aspekts, bet šobrīd šķiet, ka realitātē esam nonākuši pie nopietnas ekonomiskās krīzes. Globālajā pasaulē jau izskan balsis par to, ka ekonomiskā krīze, iespējams, būs viena no skarbākajām krīzēm jaunāko laiku vēsturē. Šķiet, ka tā ir neizbēgamība. Aspekti, kas saistīti ar ekonomisko krīzi, neizbēgami sāks ietekmēt sabiedrības attieksmi pret varu, politiķiem kopumā un atsevišķiem politiķiem un partijām. Tas vēl ir priekšā un mēs patlaban esam tikai procesu sākumā," norādīja Kaktiņš.

"Cilvēkiem ienākumu līmenis samazināsies un nav pamata domāt, ka tas uzlabotu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka sliktais noskaņojums pasliktināsies vēl vairāk un kā parasti šādās situācijās tiek meklēti vainīgie. Man ir grūti iedomāties, ka šajā ciklā vainīgie varētu tikt atrasti pilnīgi citur un neskart politisko vidi un spēlmaņus," norādīja Kaktiņš.

Patlaban neviens nezina, cik plaša un dziļa būs ekonomiskā krīze, jo šis jautājums ir jāvērtē no aspekta, kas kopumā notiks Eiropā un ASV. "Mūsdienu pasaulē viss ir savstarpēji savienots. Ja sākas problēmas lielajiem spēlētājiem, tad skaidrs, ka drudzis piemeklē visu pasauli," piebilda eksperts.

Nobeigumā Kaktiņš minēja, ka lielākajai daļai Latvijas sabiedrības šī ir tikai otrā nedēļa kopš ārkārtējās situācijas pasludināšanas. "Ķīnas piemērs liecina, ka slimības mazināšanā karantīnā jāpavada vairākus mēnešus," piebilda eksperts.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 23 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 244 cilvēki.