Visvairāk jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 gadījumi līdz šim reģistrēti Rīgā, kur zināms par vismaz 101 saslimšanas gadījumu, kā arī Jūrmalā, kur inficēti 11 līdz 20 iedzīvotāji, kā arī Jelgavā un Ogres novadā, kur saslimuši seši līdz desmit cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Līdz šim Latvijā Covid-19 konstatēts 221 iedzīvotājam.
Pēdējās diennakts laikā slimības līdz šim skarto novadu sarakstam jauni nav pievienojušies. Līdz šim Covid-19 konstatēts Talsu, Tukuma, Iecavas, Ķeguma, Alojas, Mārupes, Rūjienas, Rēzeknes, Limbažu, Stopiņu, Krimuldas, Sējas, Siguldas, Ogres, Carnikavas, Garkalnes, Cēsu, Smiltenes, Aizkraukles, Vecumnieku, Bauskas, Kocēnu, Ozolnieku, Olaines, Ķekavas, Babītes, Salaspils, Grobiņas, Kuldīgas un Ventspils novados, kā arī Liepājā, Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī.
Kopš jaunā koronavīrusa reģistrēšanas Latvijā kopumā valstī pārbaudes veiktas 9796 iedzīvotājiem, savukārt 2,1% gadījumu analīzes sniegušas pozitīvu rezultātu.
No kopumā 221 Covid-19 pacienta, 69 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet 48 saslimušie ir 20 līdz 29 gadus veci. SPKC dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā abās vecuma grupās ir parādījušies jauni Covid-19 pacienti.
Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem pēdējās diennakts laikā konstatēti septiņi jauni inficēšanās gadījumi, tādējādi šo pacientu kopskaits sasniedzis 49 inficētos.
Minimāls pieaugums novērojams arī vecāka gadagājuma pacientu vidū - vecumā grupā no 50 līdz 59 gadiem konstatēts viens jauns saslimšanas gadījums, kā rezultātā šajā vecuma grupā ir 18 inficēto, kamēr vecumā virs 60 gadiem - kopumā 21 gadījumi, kas nozīmē, ka tāpat kā pagājušajā diennaktī, šajā vecuma grupā noteikti divi jauni inficēšanās gadījumi.
Vismazāk saslimšanas gadījumu joprojām konstatēts tieši vecumā līdz 19 gadiem, kur pa pēdējo diennakti konstatēts viens jauns pacients vecumā no desmit līdz 19 gadiem. Tādējādi vecuma grupā līdz 19 gadiem kopumā noteikti 16 Covid-19 inficēšanās gadījumi.
Kā ziņots, epidemiologiem negūstot informāciju par piecu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, speciālisti trešdien atzinuši, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē uzsvēra, ka šī diena ir nozīmīga ar to, ka pirmo reizi konstatēti pacienti, kuriem nav skaidra epidemioloģiskā saite ar kādu konkrētu saslimšanas gadījumu vai ceļojumiem uz ārzemēm.
Saslimšanas gaita līdz šim nav izsekojama pieciem cilvēkiem, skaidroja SPKC pārstāvis. Šie cilvēki dzīvo Rīgā, tomēr tos nevieno, piemēram, kāda profesionāla darbība. Minēto pacientu vidū ir gan studenti, gan pensionāri, un lielākoties šie cilvēki analīzes veikuši par saviem līdzekļiem.
"Ir pierādījumi, ka koronavīrusa transmisija notiek Latvijā. Šī informācija jāuzņem nopietni. Inficēties var arī sabiedrībā," akcentēja SPKC speciālists.
Turpmākā situācijas attīstība atkarīga ne tikai no pieņemtajiem lēmumiem, bet arī katra cilvēka rīcības ikdienā - galvenais ir sociāli distancēties, pauda Perevoščikovs, uzsverot, ka ar Covid-19 cilvēki var inficēties kā mikroautobusos un veikalos, tā arī citās publiskās vietās.
Tāpat Perevoščikovs pastāstīja, ka slimnīcās patlaban atrodas 12 ar Covid-19 saslimuši cilvēki. Neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis uzsver, ka Latvija jau ir ieviesusi pasākumus, kurus jāievieš, ja parādās gadījumi ar neskaidru izcelsmi. "Pacientu skaits pieaug vienmērīgi, kas liecina, ka pagaidām pasākumi iedarbojas. Stratēģijai nav jāmainās. Testēšana un izmeklēšana kombinācijā ar pamatīgu distancēšanos," sociālajā tīklā "Twitter" skaidro speciālists.
Dumpis arī uzsvēris, ka saslimstības vecums Latvijā ir līdzīgs kā valstīs, kurās tiek veikta intensīva testēšana arī viegliem simptomātiskiem pacientiem - Dienvidkoreja, Vācija - un liecina par epidēmijas agrīnu stadiju.
Dumpis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka vislielākā saslimstība minētajās vecuma grupās novērojama tāpēc ka "vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos". Tādējādi eksperts norādīja, ka Latvijas stratēģijas pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus.
