Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Latvijā

Hroniskiem pacientiem bez aprūpes var kļūt sliktāk

© Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju Sustento, kas pārstāv cilvēkus ar hroniskām slimībām, satrauc plānotie ierobežojumi veselības aprūpē, kuri ievērojami sašaurinās pakalpojumu klāstu, ko savā ikdienā izmanto šie pacienti, Neatkarīgajai atzina Sustento politikas koordinatore Iveta Neimane.

Neatkarīgā rakstīja, ka būtiski veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu sašaurinājušas gan klīniskās universitāšu slimnīcas Rīgā, gan reģionālās slimnīcas. Galvenokārt atceltas ambulatorās speciālistu konsultācijas un izmeklējumi, izņemot noteiktu slimību pacientus, piemēram, turpina darboties zaļais koridors pacientiem ar aizdomām par vēža saslimšanu, kā arī konsultācijas un izmeklējumi vēža slimniekiem. «Cīņa pret vīrusa izplatīšanos nedrīkst radīt cilvēku veselību, pat dzīvību apdraudošas sekas,» tomēr norāda Iveta Neimane, «tieši tagad ir būtiski atcerēties, ka līdzās vīrusam vēl aizvien pastāv citas slimības un attiecīgi arī hroniskie slimnieki. Cilvēki jau tā atrodas sociālā izolācijā. Ja viņi nevarēs doties pie speciālistiem, veikt regulāros izmeklējumus, arī laboratoriskos, saņemt aprūpi mājās, sekas būs ļoti smagas un ilgstošas.»

Sustento uzskata, ka šis ir laiks, kad speciālistu pieejamībai, tieši otrādi, vajadzētu būt vēl lielākai, lai hroniski slimie pacienti lieki nevērstos pie sava ģimenes ārsta, kas tagad pieņem tikai akūtos pacientus, bet varētu vadīt savas hroniskās slimības gaitu sasaistē ar speciālistu. «Hroniski slimi cilvēki ir īpaša riska grupa. Viņi savas zemās imunitāte dēļ var saslimt vieglāk un slimot smagāk,» norāda speciāliste. Viens no risinājumiem būtu attālināti ārstniecības pakalpojumi, piemēram, konsultācijas. Tomēr pašlaik šāda palīdzība pacientiem netiek nodrošināta, bet - ja konsultācijas notiek pa tālruni, to neuzskata par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un arī neapmaksā. «Valstij beidzot būtu jārada uzskaites un apmaksas mehānisms, lai šie pakalpojumi kļūtu par daļu no ikdienas ārstniecības procesa,» uzsver I. Neimane. Pacienti ir uztraukti ne tikai par ārstu speciālistu konsultāciju pieejamību, bet arī citu veselības aprūpi, piemēram, rehabilitāciju. Jāņem gan vērā, ka Latvijā pagaidām nav noteikta pilnīga karantīna, kad visas iestādes būtu slēgtas un cilvēki vispār no mājām netiktu izlaisti. Pašlaik ir grūti prognozēt, kā situācija ar Covid-19 attīstīsies, un, ja šādu karantīnu būs nepieciešams noteikt, tad, visticamāk, jautājums par ambulatoro pakalpojumu pieejamību realitātē nebūs aktuāls. Veselības ministrija sola tuvākajā laikā sniegt skaidrojumu par ambulatorās veselības pieejamību epidēmijas laikā.