Kaimiņam imunitāti pret politisko atbildību dāvā KPV LV uzvedība

Laikā, kad Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu noturējis jaunais koronavīruss, kura izraisītā ārkārtējā situācija kavēja KPV LV atstāt valdību, kādreizējais šā politiskā spēka līderis Artuss Kaimiņš ir garants tam, ka gadījumā, ja pēc krīzes KPV LV tomēr izlemj pamest koalīciju, tā tomēr spēs turpināt savu darbu. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc koalīcijas partneri ir tik iecietīgi, vērtējot A. Kaimiņa atbildību Saeimas un valdības darba iedragāšanā.

Jau vēstīts, ka, KPV LV pārstāvošajam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro zaudējot amatu, jo Satversmes aizsardzības birojs anulēja viņa atļauju darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs paziņoja, ka partija palikusi valdībā tikai dēļ koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas. Kad situācija būs atgriezusies normālās sliedēs, organizācija savu lēmumu varētu pārskatīt un partija koalīciju pamest.

Situāciju vienkāršāku nepadara arī tas, ka koalīcijas partneri nesteidzas ekonomikas ministra amatā apstiprināt KPV LV virzīto R. Nemiro pēcteci Jāni Vitenbergu, kaut arī vēl nesen visi vienā balsī pauda, ka ārkārtējās situācijas apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi, lai valdībā būtu pilnvērtīgs ekonomikas ministrs. Pašlaik tā pienākumus amatu savietošanas kārtībā pilda KPV LV pārstāvošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Nomināli valdošajai koalīcijai pašlaik ir 59 balsis, bet, pieskaitot pie frakcijām nepiederošos bijušos KPV LV biedrus Artusu Kaimiņu un Aldi Blumbergu, kā arī bijušo Nacionālās apvienības pārstāvi Ingunu Rībenu, tie jau ir 62 mandāti. Tādēļ, ja KPV LV tiek nokaitināta un pēc krīzes organizācija nolemj pamest koalīciju, kā to jau pagājušajā nedēļā rosināja daļa partijas Saeimas frakcijas, valdošajai koalīcijai joprojām paliktu 52 turpmāko darbu nodrošinošas balsis.

Ar šādu taktiku partneru pielaidīgumu skaidro arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņš norāda, ka opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai un citām ieinteresētajām pusēm būtu izdevīgi panākt koalīcijas partneru un A. Kaimiņa konfliktu eskalēt līdz tādam līmenim, kurā viņa klātbūtne koalīcijā vairs nav iespējama. Šādā gadījumā valdības stabilitāte būtu nopietni apdraudēta, jo panākt KPV LV, kas jau izteikusies par cita sastāva koalīciju, izstāšanos no valdības nemaz nebūtu tik grūti.

«Kaimiņš ir garants tam, ka šī valdība turpinās pastāvēt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Un loģiski, ka šādā situācijā saucieni: «Kaimiņ, noliec mandātu» ir izskaidrojami nevis ar to, ka cilvēkus uztrauc, kas tur ar Kaimiņa slimību, bet ar to, ka, Kaimiņu un Blumbergu dabūjot nost no trases, paveras iespēja gāzt šo valdību,» saka profesors, kurš kategoriski noraida iespēju, ka A. Kaimiņš, jau inficējies ar jaunā vīrusa izraisīto slimību Covid-19, būtu apzināti apdraudējis kolēģus Saeimā.

Šajā kontekstā citā gaismā atklājas ZZS valdes pirmdien izplatītais paziņojums, kurā partija norāda, ka A. Kaimiņa rīcība, neievērojot valstī noteiktās vadlīnijas Covid-19 izplatības mazināšanai, nav savienojamas ar Saeimas komisijas vadītāja pienākumu pildīšanu un rada draudus nacionālajai drošībai.

ZZS valde arī vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, aicinot sasaukt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, lai tā lemtu, vai A. Kaimiņš var turpināt tās vadītāja pienākumus. Tāpat ZZS valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu turpmāk nepieļaut A. Kaimiņa dalību koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, kurās tiek izlemti valstij nozīmīgi jautājumi.

«Amatpersonai, kas vieglprātīgi un bezatbildīgi izturas šādā ārkārtas situācijā, turklāt vēl melojot, ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Nav pieļaujams, ka A. Kaimiņš turpina pildīt komisijas vadītāja pienākumus,» uzskata ZZS valde.

Taču koalīcija ZZS aicinājumam negrasās sekot. Tā K. Kariņš norāda, ka arī ārkārtējās situācijas apstākļos opozīcija dara savu darbu. «Valdībai ir svarīgs pašlaik esošais plašais Saeimas atbalsts, kas ir nepieciešams krīzes pārvarēšanas pasākumu ieviešanai. Kādas citas runas būtu nevietā,» saka premjerministrs un piebilst, «gan jau, kad putekļi nosēdīsies, viss nostāsies savās vietās».

Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzsver, ka, nesaskaņām krīzes laikā koalīcijas partneru vidū sējot neuzticību, «koalīcijas kuģī parādītos sūces, bet šajos apstākļos nepieciešama rīcībspējīga valdība ar pārliecinošu vairākumu Saeimā. Līdzīgi K. Kariņam, R. Dzintars uzskata, ka A. Kaimiņa atbildības jautājums «ir jānoliek malā līdz mierīgākiem laikiem».

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, vēlmi mazināt A. Kaimiņa ietekmi koalīcijā saistot ar dažādu lobiju un ekonomisko grupējumu interesēm, aicina A. Kaimiņam likt mieru. «Kaimiņa kunga mēģināšana izslēgt no komisijām, samazināt veselīgi domājošu cilvēku, kuri nesadarbojas ar šiem grupējumiem, ietekmi ir mēģinājums samazināt tos sasniegumus, kas ir izdarīti un ko mēs varētu panākt turpmāk [..] Kaimiņa kungu, lūdzu, nevajag aiztikt, pat mēģināt,» saka J. Bordāns.

Politologs Filips Rajevskis A. Kaimiņa nokļūšanā konservatīvo protektorātā gan saskata arī pēdējo savtīgas intereses. Eksperts atgādina, ka priekšvēlēšanu laiks apliecināja KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas elektorāta pārklāšanos, un tas, pēc viņa domām, ļauj pieņemt, ka konservatīvie, kuru reitingi būtiski krituši, ar A. Kaimiņa palīdzību saskata iespēju piesaistīt jaunus vēlētājus. «Mana sajūta ir tāda - KPV LV tas reitings ir pilnīgi sabrucis, bet vēlētājs nekur nav pazudis, un tas ir diezgan populistiski noskaņots vēlētājs. Domāju, ka priekš JKP Kaimiņš varētu būt ieguvums uz vēlēšanām, ja piesaista tos, kas par viņu fano. Šajā situācijā, kad konservatīvajiem nokrituši reitingi, tā nemaz nav slikta ideja,» pauž F. Rajevskis.