Mediķu algas: palielināt vai tikai piemaksāt

 
©Ilze Zvēra/F64 Photo Agency

Valdība konceptuāli vienojusies lielāku algu ārkārtas situācijā maksāt noteiktām mediķu grupām. Pēc vairāku stundu ilgās valdības sēdes veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka mediķi, kuri strādā Covid-19 krīzes apstākļos, jau pie marta algas saņems līdz pat 50 procentu piemaksas. Bez šaubām, lēmums ir pareizs, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vai laboratorijās, kuras dienu un nakti testē paraugus no iedzīvotājiem ar aizdomām par koronavīrusu Covid-19, strādā paaugstinātas slodzes apstākļos.

Tomēr algu palielinājumu politiķi vēl pirms koronavīrusa krīzes apsolīja visiem medicīnas darbiniekiem. Saeimas deputātiem jau pagājušās nedēļas ārkārtas sēdēs bija iespēja lemt par mediķu atalgojuma palielinājumu, iekļaujot attiecīgās normas ar koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju saistītā likumā, tomēr priekšlikumu noraidīja. Iespējams, tādēļ, ka tā autors bija opozīcijas deputāts Ivars Zariņš. Neapmierinātību par situāciju ar mediķu algām paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, aicinot premjerministru Krišjāni Kariņu atbildēt uz jautājumu: kāpēc valdībai un Saeimai valsts veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte pat Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā?

Saskaņā ar Veselības ministrijas plānu, piemaksas divdesmit līdz 50 procentu apmērā saņemtu tie mediķi, kuri vistiešāk iesaistīti ārkārtas situācijas seku novēršanā. Šādas, turklāt piemaksas uz laiku, saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, laboratoriju ārsti un citi tajās strādājošie mediķi, slimnīcu uzņemšanas nodaļu un Latvijas Infektoloģijas centra personāls, kā arī ģimenes ārsti, farmaceiti un viņu palīgi. Piemaksas saņemtu arī Veselības ministrijas krīzes vadības grupas speciālisti. Par piemaksu piešķiršanu mediķiem vienojušies valdību veidojošo politisko spēku politiķi. Galīgo lēmumu par mediķu piemaksām valdība varētu pieņemt ceturtdien. I. Viņķele teica, ka “valdības piedāvājums ietver tos cilvēkus, kas diendienā kopš februāra beigām brauc pie cilvēkiem uz izsaukumiem, ņem analīzes, strādā laboratorijās, veic epidemioloģisko uzraudzību.” Piemaksas vismaz pagaidām plānots piešķirt uz trim mēnešiem, pirmo mēnesi maksājot vislielākās, pēc tam 20 procentu apmērā. To piešķiršanā vērtēs slodzi un iesaisti.

Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas izstrādāto likumu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību. Likums paredz plašu valsts atbalsta pasākumu klāstu Covid-19 izraisīto seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem. Tomēr priekšlikumu sniegt atbalstu arī mediķiem, kuri šajā laikā gluži pretēji - nevis ir dīkstāvē, bet pārstrādājas, Saeima noraidīja. Priekšlikumu otrajam lasījumam bija iesniedzis deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa), un tas bija šāds: «No ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas nodrošināt finansējumu darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes darbiniekiem par vismaz 20%.» Deputāts atgādināja, ka «jūs visi stāvējāt zālē un aplaudējāt mediķiem par viņu pašaizliedzīgo cīņu cīņā ar vīrusu. Tagad, kad jūs skatāties šo likumprojektu, tas paredz vairāk nekā divu miljardu atbalstu visdažādākajām nozarēm, taču par mediķiem vispār nav padomāts.» Pēc deputāta aprēķiniem, tie būtu papildu 60 miljoni eiro, faktiski tikpat, cik pietrūka valdībai šā gada budžetā, lai izpildītu Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīto. Deputātu domas dalījās. Savukārt deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pauda viedokli, ka «šis nav tas likums, un šī nav tā vieta, kur tas būtu jārisina». Viņa norādīja, ka jautājums ir jārisina, bet tas jādara, «atverot Budžeta likumu, un Finanšu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju un arī komisiju, un komisijas vadītājam ir jāķeras pie tā darba, jāvērtē, jādod aprēķini, un tas ir jādara tuvākajā laikā». Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride savukārt šo priekšlikumu aicināja atbalstīt (to atbalstīja arī frakcija Attīstībai/Par! kopumā), tāpat kā Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Visai dīvaini izskanēja uz ekonomikas ministra amatu virzītā deputāta Jāņa Vitenberga (KPV LV) teiktais: «…Nē, mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim. Bet mēs atbalstīsim 20 procentus ugunsdzēsējiem, 20 procentus policistiem. Veči uz robežas strādā bez sejas maskām. Par ko mēs vispār varam runāt?» Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) jau vēlāk, komentējot koalīcijā lemto par piemaksām, sacīja, ka šo lēmumu valdību veidojošās partijas pieņēmušas lielā vienprātībā, bet iepriekš Saeimā KPV LV neatbalstīja priekšlikumu par mediķu algu celšanu, jo nebija konkrēti definēts, kas, cik ilgi un kādā veidā saņems piemaksas. Pēc ministres domām, būtu jāizvērtē citu profesiju pārstāvji, kas arī šajā situācijā strādā spriedzes apstākļos - policisti, robežsargi, tomēr prioritāte patiešām esot mediķi. Saeima noraidīja šo priekšlikumu ar 27 balsīm pret un 36 - par, 11 deputātiem atturoties.

Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka «veselības aprūpes nozare pašaizliedzīgi ir sakopojusi visus spēkus, taču šo spēku nav pietiekami daudz». Pie šādas situācijas arodbiedrības vadītājs vaino valdību, jo, lemjot par veselības aprūpes finansējumu, tā veselības nozarei ir piešķīruši vienu no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā - tikai aptuveni četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. «Veselības aprūpes kodolu veido darbinieki,» atgādina V. Keris. «Vēl atlikušie Latvijas mediķi arī pirms Covid-19 strādāja ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules banka brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.» Tomēr pat ārkārtas situācijā mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu joprojām nesaņem.