Lai valsts izdzīvotu, jānodrošina tās drošība, šodien notiekošajā Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) rīkotajā "Rīgas konferences 2010" diskusijā "Kā pasaules ekonomiskā un finanšu krīze ir ietekmējusi drošību Rietumos?" uzsvēra bijusī Latvijas Valsts prezidente profesore Vaira Vīķe-Freiberga.
"Mana personīgā pārliecība vienmēr ir bijusi tāda, ka valstij pats svarīgākais ir drošība, taču drošība maksā naudu - tā prasa resursus," pauda Vīķe-Freiberga.
Viņa arī norādīja, ka Eiropas Savienībā katrai valstij nepieciešams dot savu artavu kopējai drošībai, vienlaikus akcentējot nepieciešamību pēc kopējas drošības politikas plānošanas.
"Patlaban Eiropā ir nevienāds devums starp dalībvalstīm kopējai drošībai, bieži vien šajā jomā sacenšas dažas lielākās valstis. NATO tas ir citādi - tur šis mehānisms ir noregulētāks," klāstīja Vīķe-Freiberga.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzsvēra, ka, kaut arī Rietumu pasaule demogrāfiskā, ekonomiskā un militārā ziņā zaudē savu nozīmīgumu, transatlantiskā sadarbība drošības jomā ir ļoti svarīga.
"Laiki, kad Eiropas Savienība apsvēra savas alternatīvas izveidi NATO, ir pagājuši," piebilda Dombrovskis, akcentējot NATO nozīmi Eiropas Savienības drošības kontekstā.
Atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres jautājumu par Francijas plānoto karakuģu "Mistral" pārdošanu Krievijai un tā ietekmi uz Eiropas drošību, Vīķe-Freiberga norādīja, ka saprot Francijas prezidenta Nikolā Sarkozi apsvērumus, piekrītot šādam darījumam, tomēr esot jāapdomā šādu lēmumu ietekme uz Eiropas Savienību ne tikai tuvākajos trīs gados, kad tiks radītas jaunas daba vietas kuģu būvniecībai, bet arī nākamajos 30 gados.
"Taču vienlaikus ir skaidrs, ka [Krievijas prezidenta Dmitrija] Medvedeva plāni ož pēc kodēm un naftalīna," ironizēja Vīķe-Freiberga.