Ždonoka vērsusies drošības dienestā; lūdz vērtēt Dzintara filmu par latviešu leģionu
Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta līdere Tatjana Ždanoka ir vērsusies Valsts drošības dienestā (VDD), lūdzot vērtēt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vadītāja Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) veidotās filmas "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" atbilstību Krimināllikuma normām.
Ždanoka lūdz dienestu vērtēt, vai minētajā filmā nav pārkāpts aizliegums veikt darbības, kas vērstas uz īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.
Partijā informēja, ka dokumentālā filma "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" tika prezentēta 2020.gada 16.martā. Filmu veidojis Dzintars, un tā ir izvietota un publiski pieejama platformā "Youtube".
LKS neapmierina, ka nacionālā apvienība ar minēto filmu rosina papildināt mācību saturu visās Latvijas vispārējās izglītības iestādēs, kam virkne skolu piekritušas.
Ždanoka iesniegumā norādījusi, ka filmas trīsdesmitajā minūtē tiek rādīti kinohronikas kadri, kur latviešu leģionāri sirsnīgi apspriežas ar augsta ranga pavēlnieku, kurā varot atpazīt SS obergrupenfīreru Frīdrihu Jekelnu, kurš "vadījis Holokausta un citu masu eksekūciju realizāciju Vācijas okupētajos apgabalos, tostarp realizēja Rīgas geto iemītnieku masu slepkavības Rumbulā". Politiķe tāpat zināja stāstīt, ka Jekelns notiesāts Rīgā un publiski sodīts ar nāvi.
"Par augstāk minēto saistībā ar Jekelnu filmā "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" nav ne vārda, bet viņš un viņam apkārt esošie cilvēki tiek parādīti pozitīvā gaismā," satraukusies ir Ždanoka.
Nacionālās apvienības mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka filmas uzdevums esot ne vien skaidrot apstākļus, kādos izveidojās latviešu leģions un atklāt pašu leģionāru motivāciju, tajā iestājoties, bet arī radīt skatītājos līdzpārdzīvojumu un vairot izpratni.
Dzintars domā, ka filma ir piemērota skolēniem un ikvienam, kam Latvijas vēsture ir ne vien "gadskaitļu, vietvārdu un personvārdu iegaumēšana, bet attieksme, vērtības un secinājumu avots šodienas dzīvei".