Speciāliste: Attālinātās mācības liek rūpēties par bērniem tiem vecākiem, kas līdz šim to nedarīja

Īstenojot attālinātās mācības, par bērniem sāk rūpēties tie vecāki, kas līdz šim to nav darījuši, otrdien preses konferencē paziņoja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

Viņa klāstīja, ka pirmā mācību diena attālinātā formātā parādīja, ka mācās un vismaz pieslēdzas elektroniskajiem rīkiem par tie skolēni, kuriem līdz šim bijušas grūtības apmeklēt skolu. Tāpat novērots, ka uzlabojas skolotāju un vecāku sadarbība, un par skolēniem sākuši rūpēties arī tie vecāki, kas līdz šim to nav darījuši. Isupova pauda, ka paraduma izveidošanai nepieciešamas vairākas nedēļas, un izteica cerību, ka šīs rūpes un sadarbība arī izveidosies par paradumu.

Aplēsts, ka 245 pilsētas skolēniem nav pieejams dators vai citas viedierīces, lielākoties 1.-3.klašu audzēkņiem, un šādiem skolēniem tiek sagādāti skolu datori vai izdales materiāli, tāpat tiek gaidīts valsts solītais atbalsts. Izglītības pārvaldes vadītāja piebilda, ka grūtāk materiālus piegādāt tiem skolēniem, kas dzīvo ārpus pilsētas.

Pašlaik tiek meklēti arī labākie risinājumi, kā attālināti mācīt piecgadniekus un sešgadniekus.

Pēc Isupovas stāstītā, skolas izvēlas dažādus mācīšanās veidus. Ir iestādes, kas vada stundas tiešsaistē, izmantojot videokonferences iespējas, taču ir arī tādas, kur saziņa notiek telefoniski. Viņasprāt, neviens no risinājumiem nav atzīstams par sliktu, jo gan skolēnu, gan pedagogu sagatavotība un tehniskās iespējas ir dažādas, tāpēc tiek izmatots tāds rīks, kurā katra no iesaistītajām pusēs ir spēcīgāka.

Daudziem skolēniem pārsteigumu raisījis, ka, strādājot attālināti, varot panākt lielāku efektivitāti. Vienlaikus pedagogi novērojuši, ka ne visi skolēni vēlas vai māk komunicēt telefoniski.

Isupova izteica cerību, ka emocionālais pacēlums pēc pirmās attālināto mācību dienas saglabāsies.

Savukārt pilsētas Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Elita Kuzmina preses konference atklāja, ka pirmajā dienā pašvaldības nodrošinātās pusdienas skolēniem no maznodrošinātām vai trūcīgām ģimenēm izmantoja ne visas ģimenes, kuras tika apzinātas, aicinot šīs ģimenes izmantot pašvaldības piedāvāto iespēju. Tāpat noskaidrots, ka ir bērni, kuriem šādas pusdienas pienākas, taču par viņiem dienestam neesot bijis informācijas. Arī šīs ģimenes tikšot apzinātas.

Jau ziņots, ka Daugavpils pašvaldība nodrošinās ēdināšanu bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm ārkārtējas situācijas laikā. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem, atbalstu saņems 1331 bērni - 835 no viņiem mācās skolās un tehnikumos, bet vēl 496 ir pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi.

Ēdiena pagatavošana un sadalīšana porcijās, izmantojot vienreizējās ēdienu kārbas, norisināsies 9.vidusskolas un 16.vidusskolas ēdnīcās, kuras patstāvīgi nodrošina ēdināšanu, neizmantojot uzņēmēju pakalpojumus. Katru darba dienu porcijas tiks izvadātas pa sadales punktiem dažādos pilsētas mikrorajonos. Šādu vietu būs 21, lai ēdienu varētu saņemt maksimāli tuvu mājām un nevajadzētu izmantot sabiedrisko transportu.

Tāpat ziņots, ka no pirmdienas mācības Latvijas skolās tiek organizētas tikai attālinātā režīmā, nosaka valdības izsludinātais ārkārtējās situācijas regulējums.

Lai spētu nodrošināt attālinātās mācības visu klašu skolēniem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apzināja skolas un centās noskaidrot skolēnu viedierīču un interneta pieejamību. Atklājās, ka valstī ir nedaudz vairāk nekā 5000 skolēnu, kuriem šādu rīku nav, tāpēc valsts un mobilo pakalpojumu operatori vienojās sagādāt 5000 viedierīces, kuras pie skolēniem varētu nonākt šīs nedēļas beigās.

IZM uzrunāja telekomunikācijas un sakaru nozares uzņēmumus un atbilstoši valdības lēmumam skolēni saņems 2266 mobilo pakalpojumu operatora "Latvijas Mobilais telefons" un 3000 uzņēmuma "Bite Latvija" piegādātās viedierīces - planšetes un viedtālruņus. Plānots, ka planšetes saņems 1.-5.klašu skolēni, bet viedtālruņus - 6.-12.klašu skolēni.

Līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.