Saeimas deputāta Jura Juraša (JKP) uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas pašlaik slēgtajai “PNB bankai”. Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Jurašs pats klāsta, ka viņš palīdzējis bankai panākt izmeklēšanu uzsākšanu tiesībsargājošās iestādēs, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.
Pēc nodaļas vadītāja amata zaudēšanas KNAB reorganizācijas ietvaros 2016.gadā Jurašs karjeru turpināja politikā. 2017.gadā tika ievēlēts Rīgas domē, gadu vēlāk kļuva par Saeimas deputātu. Šajā periodā viņš arī sāka nodarboties ar biznesu. Jurašs kļuva par īpašnieku un vadītāju nelielai juridisko pakalpojumu firmai “Immunitas”, kas par pirms tam bija piederējusi arī viņa sievai advokātei Allai Jurašai.
“de facto” zināms, ka Jurašam piederošās firmas klients kopš 2017.gada rudens bija “PNB banka”, kuru pērn augustā Eiropas Centrālā banka slēdza naudas trūkuma dēļ un kuras lielākais akcionārs bija dažādos skandālos ierautais Lielbritānijā dzīvojošais krievu baņķieris Grigorijs Guseļņikovs.
“Jā, šim uzņēmumam bija līgumattiecības, bet es bez klienta atļaujas nevaru izpaust šo informāciju, kādi pakalpojumi tika sniegti,” uz “de facto” jautājumiem atbildēja Jurašs.
Ap līguma noslēgšanas laiku kulminēja Guseļņikova nesaskaņas ar banku regulatoru Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par “PNB bankai” (tobrīd - “Norvik bankai”) noteiktajām prasībām. 2017.gada beigās Guseļņikovs iesūdzēja tiesā Latvijas valsti par diskriminējošu attieksmi un apsūdzēja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā.
Kad Rimšēviču 2018.gada sākumā KNAB aizturēja kukuļņemšanas lietā, atklājās, ka izmeklēšanas aizmetņi datējami ar laiku, kad KNAB operatīvo izstrādi vadīja Jurašs. Tomēr redzama turpinājuma šai lietai nebija gadiem ilgi. Izmeklēšanu pret Rimšēviču KNAB atsāka vienīgi pēc veco lietu inventarizācijas.
Jurašs sacīja, ka viņa uzņēmumam līgums ar banku bijis spēkā dažus mēnešus. Bankai sniegti juridiski pakalpojumi, bet viņš neatbildēja, vai tie saistīti ar Guseļņikova attiecībām ar FKTK un Rimšēviču: “Es labprāt tiešām izstāstītu, kāds bija šis pakalpojuma apjoms, bet es diemžēl nevaru to darīt bez klienta piekrišanas.” Jurašs arī neatklāt, cik “Immunitas” par pakalpojumiem saņēma.
“de facto” vēsta, ka Juraša parakstītajā līgumā noteikta atlīdzība 120 eiro stundā plus PVN. Par komandējumiem banka bija ar mieru maksāt 600 eiro dienā, ieskaitot PVN. Taču, ja komandējums garāks par piecām stundām, tad par virsstundām maksā norunāto 120 eiro stundas likmi.
Līgumu Jurašs ar banku 2017.gada septembrī slēdza uz tobrīd viņam piederošā uzņēmuma “Immunitas” vārda. Kompānijas apgrozījums līguma darbības laikā nebija liels - ap 17-18 tūkstošiem eiro gadā. Viņa amatpersonas deklarācijas liecina, ka no pašam piederošā uzņēmuma “Immunitas” Jurašs algā saņēma 4320 eiro 2017.gadā un 7920 eiro 2018.gadā. Nav zināms, vai banka bija vienīgais “Immunitas” klients.
“de facto” zināms, ka līgumā noteikts, ka izpildītājam jāsniedz juridiskie un konsultāciju pakalpojumi tirgus, tā dalībnieku darbības izpētē, un jāpiedāvā praktiski risinājumi.
Jau pēc intervijas ar “de facto” Jurašs vēlējās papildināt iepriekš teikto, apgalvojot, ka uzņēmums veicis aktivitātes, tajā skaitā skaidrojošo darbu iestādēs, lai tiktu uzsāktas izmeklēšanas par dažādu personu iesaisti kukuļu pieprasīšanā no “PNB bankas”.
Jurašam licies pašsaprotami, ka viņam kā ilggadējam KNAB darbiniekam banka prasījusi padomus. Jurašs gan saka, ka nav drīkstējis izmantot KNAB ievāktās ziņas, piemēram, par Rimšēviču.
“PNB bankas” maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš par bankas maksājumiem “Immunitas” nebija informēts, bet, pārbaudot atskaites, kuru saturu neatklāja, secinājis, ka pakalpojumi bankai tiešām sniegti.
Bankas agrākais lielākais akcionārs Guseļņikovs, kurš visaktīvāk “PNB bankas” vārdā publiski sūdzējās par dažādām valsts iestādēm, raidījumam apgalvoja, ka viņam personīgi ar Jurašu nekādas vienošanās nav bijušas un pieļāva, ka bankai tāda varēja būt.