NRA pēta: šis tas uz laiku var kļūt par deficītu
Neskatoties uz pārtikas preču iegādes ažiotāžu, pagaidām veikalos pārtikas preču netrūkst, un, ja kāds produkts tiek izpirkts, to papildina ar jauniem krājumiem vai arī ir iespēja nopirkt alternatīvu. Tomēr, turpinoties problēmām ar izejvielu vai preču piegādēm no citām valstīm, iespējama situācija, ka veikalos uz laiku vairs nav pieejams kāds konkrēts produkts.
Covid-19 izraisītā pārtikas preču masveida iepirkšana pagaidām arī nav atstājusi iespaidu uz cenām, Neatkarīgajai apstiprināja Zemkopības ministrija. Vismaz par to liecinot Centrālās statistiskas pārvaldes dati par februāri. Tiesa, Latvijā ažiotāža ar pārtikas preču rezervju veidošanu sākās marta sākumā līdz ar satraucošajām ziņām par tukšajiem veikalu plauktiem Covid-19 skartajā Itālijā. Lai Latvijā uz krīzes rēķina negodīgi piegādātāji vai tirgotāji mākslīgi nepaaugstinātu cenas, Krīzes vadības padome uzdeva veikt cenu monitoringu.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece Neatkarīgajai skaidroja, ka Zemkopības ministrijā ir izveidota Krīzes vadības grupa, kurā pārstāvēti arī lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji, pārstrādātāji un mazumtirgotāji. «Darba grupa pastāvīgi uzrauga izmaiņas nozarēs un ziņo vadības grupai par identificētajiem problēmjautājumiem, lai operatīvi rastu risinājumus. Ja tirgū tiktu konstatēta kādu produktu krasa cenu palielināšanās, tad arī šāda informācija tiktu ziņota krīzes vadības grupai, lai operatīvi varētu izvērtēt cenu izmaiņu cēloņus. Tāpat Zemkopības ministrijas uzdevumā LLU veiks iknedēļas mazumtirdzniecības cenu monitoringu,» sacīja D. Muceniece.
Šobrīd Zemkopības ministrija cenu izmaiņu uzraudzībai izmanto pieejamos datu avotus par mazumtirdzniecības cenām un ražotāju cenām. Ik mēnesi 11. datumā Zemkopības ministrija saņemot datus no CSP par mazumtirdzniecības cenām, savukārt Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) un Lauksaimniecības datu centrs (LDC) apkopo datus par lauksaimniecības pamatproduktu ražotāju cenām ar nedēļas vai divu nedēļu intervālu. Gan mazumtirdzniecības, gan pamatproduktu ražotāju cenu analīze ļauj spriest par cenu izmaiņu samērību un pamatotību.
«ZM apkopoja mazumtirdzniecības cenu informāciju par februāra mēnesi un salīdzināja ar ikmēneša tendencēm iepriekšējo divu gadu periodā, un secināja, ka vairākās produktu grupās izmaiņas nav būtiskas, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu mēnešiem, tās ir saskanīgas ar attīstības tendencēm divu gadu laikā. Būtiskas cenu svārstības novērojamas vien augļu un dārzeņu produktu grupās, kas saistītas ar sezonālā piedāvājuma izmaiņām,» uzsvēra D. Muceniece.
Pārlūkojot Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās aizvadīto trīs mēnešu pārtikas produktu cenas, Neatkarīgā secināja, ka dažiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas periodu vidējās cenas ir nedaudz mainījušās. Piemēram, griķu cenas kāpušas par 10 centiem kilogramā jeb par aptuveni 5 procentiem, siers sadārdzinājies par 24 centiem kilogramā jeb 3 procentiem, kafija - par 36 centiem kilogramā jeb 3 procentiem, kas, iespējams, nemaz nav saistīts ar Covid-19 krīzi. Savukārt makaroni, auzu pārslas, margarīns, eļļa trīs mēnešu laikā ir palikuši pat nedaudz lētāki.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veic pirmās nepieciešamības preču (galvenokārt pārtikas preču) cenu monitoringu. «Sekojam līdzi tirgotāju rīcībai, vērtējot, vai cenu izmaiņas nav nesamērīgas un vai tirgotāju rīcība nav vērsta uz negodprātīgu radušās situācijas izmantošanu. Šobrīd tiek vērtēts, cik lielā mērā šāda situācija atbilst tirgus pieprasījuma/piedāvājuma apstākļiem, kā arī, kādi pasākumi būtu veicami, lai nepieļautu negodīgu konkrētās situācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā PTAC operatīvi sazinās ar tirgotājiem, noskaidrojot konkrēto situāciju un aicinot neizmantot radušos situāciju nelabticīgā veidā. Vienlaikus PTAC aicina patērētājus būt vērīgiem, uzmanīgiem un saprātīgiem, vērtējot dažādu preču vai pakalpojumu piedāvājumus un pieņemot lēmumus par to iegādi,» Neatkarīgajai sacīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santa Zarāne.
Lai gan dažbrīd veikalos ir redzami tukši plaukti, tirgotāji iespēju robežās tos pilda un pagaidām nav izveidojies preču pilnīgs deficīts.
«Pašlaik pārtikas produkcijas ražošana un piegādes veikaliem tiek veiktas pilnā apmērā, bet ir novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām. Šis jautājums ir jārisina, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt situāciju ar pārtikas apgādi Latvijā,» norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Pēc viņas teiktā, Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas nekā valsts iedzīvotāji patērē. LPUF monitorējot situāciju nozarē, redz, ka ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā. «Skatoties ilgākā termiņā, bažas rada sarežģītā loģistikas situācija uz valstu robežām, kur stundām, pat diennaktīm garās rindās stāv kravas automašīnas ar izejvielām un saražoto produkciju. Ir nepieciešams organizēt speciālus robežšķēršošanas koridorus pārtikas piegādēm, kas arī valdības līmenī tiek risināts. Šobrīd izejvielas un iepakojuma materiāli ražotājiem pietiek, bet ne mirkli nedrīkstam zaudēt modrību, jo cīņa ar koronavīrusu prasīs neparedzami ilgu laika periodu. No valsts puses būtu svarīgi ieklausīties uzņēmējos un operatīvi reaģēt, ja identificēsim vēl kādus šķēršļus, kuru novēršana palīdzētu saglabāt ražošanas un piegāžu nepārtrauktību,» uzsver LPUF vadītāja, kā piemēru minot braukšanas laika ierobežojumu atcelšanu kravas auto vadītājiem iekšzemes pārvadājumiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas svarīgākās pārtikas preces importā ir piens un tā produkti, bezalkoholiskie dzērieni, zivis, cukurs, putnu gaļa un cūkgaļa, dabiskie vīnogu vīni, šokolāde, kafija. No šiem produktiem tikai daži ir tādi, kas ir pilnībā jāimportē, jo Latvijā uz vietas netiek ražoti.
«Ražotājiem ļoti svarīgs ir jautājums par darbaspēka nodrošināšanu. Ja šonedēļ daudziem bija ieplānoti atvaļinājumi skolēnu brīvlaikā, tad aktuāls ir jautājums, kas nākamnedēļ notiks, piemēram, ar 1.-3. klases skolēniem, kas bez vecāku klātbūtnes nevarēs attālināti apgūt mācību vielu. Uzņēmumiem ir vajadzīgi cilvēki pie ražošanas līnijām,» brīdina I. Šure.
LPUF atgādina, ka, iepērkoties veikalos, iedzīvotājiem ir svarīgi ievērot distanci no citiem pircējiem un apmaksai vēlams izmantot bezskaidras naudas norēķinus. Tāpat būtu jāparūpējas par gados vecākajiem radiem, draugiem un kaimiņiem, apgādājot viņus ar pārtikas un citu nepieciešamo preču krājumiem.
