Atvadīšanās no Strīķes paredzēta tuvāko cilvēku lokā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.