Carnikavas novada dome nolēmusi rekonstruēt aizsargdambi, kas plūdu laikā pasargā iedzīvotājus no Gaujas palu ūdeņiem. Lai piesaistītu Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, dambi nepieciešams ierakstīt zemesgrāmatā, tāpēc Carnikavā sākušies mērnieku laiki. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka pagasts ar viltu cenšas atņemt viņiem zemi.
"Es mīlu Carnikavu un gribu, lai tā ir skaistākā pilsēta pasaulē, un esmu par to, ka dambis ir jāsakārto! Bet ne jau ar šādiem paņēmieniem! Nojauksim žogus, un viss būs piemētāts ar atkritumiem," sirdīgi saka Nēģu ielas iedzīvotājs Aleksandrs.
Iztiek bez pagasta palīdzības
Strīds radies tāpēc, ka iedzīvotāji savu namu žogus uzcēluši uz dambja un vairākus desmitus gadu ir to kopuši. Daudziem ir pamatīgi iebetonētas sētas, iekopti dārzi, kas tuvā nākotnē pēc pagasta prasības būtu jānojauc.
"Pirms 15 gadiem tur iestādīju augļu kokus – to vērtība ir tūkstošiem latu. Par savu naudu atvedu desmit kravu ar smiltīm un dambi nostiprināju. Tas nevienu neinteresē! Viņi man zemi atņems un uzrakstīs, ka ir visu sakopuši!" saka Aleksandra kaimiņš. Arī Nēģu ielas iedzīvotājs Eduards, kurš Carnikavā sācis dzīvot pirms dažiem gadiem, ir pret pagasta iecerēm. Teritoriju, kas agrāk bija purvs, viņš sakopis un tagad no ieguldītā atteikties negrasās. "Saveda kādas simts mašīnas ar smiltīm, pacēla te visu. Žogi visiem jau bija uz dambja, es arī savu uzliku. Tad pagastā neviens neiebilda. Tagad man tur 70 tūju aug – nu nav vairs naudas, lai visu nojauktu," saka Eduards. Viņš saprot, ka žogi ir uzcelti nelikumīgi, taču būtu ar mieru zemi, piemēram, nomāt.
Žogi uzcelti nelikumīgi
Pašvaldība pret iedzīvotāju pretestību izturas skeptiski un dambja jautājumā piekāpties negrasās. "Kas ir dambis Carnikavā?" retoriski jautā būvvaldes teritorijas plānotājs Zintis Varts. "Tas ir dzīvības un nāves jautājums! Cilvēki domā – ja zemē iedzīs mietiņu, tad viņi visu pazaudēs! Bet šis zemesgabals nekad viņiem nav piederējis! Mēs jau varētu aizsūtīt vienu, otru paziņojumu un likt žogus novākt, bet pašvaldība negrib darboties no spēka pozīcijām," uzsver Z. Varts. Viņš pastāsta, ka dambim nepieciešams apmēram 30 līdz 40 centimetru uzbērums. Plānots izcirst arī kokus. Vēlāk pagasts varētu pieteikties ES konkursā un izbūvēt veloceliņu. Mērniekiem trīs mēnešu laikā uzdots izspraust robežas, taču jau pašlaik nojaušams, ka pretestības dēļ tas neizdosies.
Cīnīsies līdz pēdējam
"Mums ir spēks. Pagastā pateicu, ka pēc četriem gadiem vadītāju tur vairs nebūs! Mēs neesam parasta iela, mēs dzīvojam draudzīgi. Te pat huligāni nestaigā, pa galvu dabūja," kaujinieciski noskaņots ir Aleksandrs. Nēģu ielas iedzīvotājs Georgs uzskata, ka veloceliņš uz dambja nav nepieciešams. Tā vietā pašvaldība varētu, piemēram, salabot ceļus un uzbūvēt vēl kādu bērnudārzu. "Skaidrs, ka deputāti no kredīta vēlas dabūt naudu! Mums neviens nav paprasījis, vai no saviem nodokļiem esam gatavi maksāt par šiem projektiem. Tad jau Carnikavā varētu arī Eifeļa torni uzcelt! Būtu taču smuki!" ironizē Georgs. Vairākums Neatkarīgās aptaujāto uzskata, ka patiesībā veloceliņš plānots nevis iedzīvotāju vajadzībām, bet tāpēc, lai varētu vieglāk nokļūt uz krogu Korande, kas atrodas pie Gaujas tilta.
Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Aldis Zīriņš norāda, ka celt veloceliņu uz šādas nozīmes būves, visticamāk, nedrīkst. "Par Carnikavas dambi mums nekas nav zināms. Ja viņi kaut ko gribētu tur būvēt, vispirms ir jāvēršas pie mums, tad speciālisti izvērtētu un noteiktu kārtību," saka A. Zīriņš.