Pašnāvību skaits Latvijā samazinās – tik optimistiski pašlaik ir Veselības ekonomikas centra dati. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija tik un tā ir savdabīga rekordiste – šogad katru dienu šeit vismaz viens iedzīvotājs ir atņēmis sev dzīvību.
Šodien, Starptautiskajā pašnāvību novēršanas dienā, cilvēki tiek mudināti apzināties tās iespējas, ar kurām viņi var palīdzēt krīzē nokļuvušajam.
Pasaules veselības organizācija brīdina, ka pasaulē ik dienu 3000 cilvēku izdara pašnāvību. Veselības ekonomikas centra (VEC) dati ir tiešām cerīgi – salīdzinot ar 2009. gada pirmo pusgadu, šogad tādā pašā laika posmā pašnāvību skaits Latvijā samazinājies par 56. Spriežot pēc statistikas, šogad biežāk nekā pērn apzināti sev dzīvību atņēmuši gados vecāki ļaudis. Pašnāvību skaits palielinājies sieviešu vidū, vecuma grupās no 55 līdz 59 un no 65 līdz 74 gadiem, un vīriešiem, kas vecāki par 80 gadiem.
Pašnāvību kā izeju no bezizejas joprojām biežāk izvēlas vīrieši: 2009. gada pirmajā pusgadā 236 vīrieši un 54 sievietes, šogad pirmajos sešos mēnešos 200 vīriešu un 34 sievietes. Pašnāvību mēģinājumus VEC neuzskaita. "Sievietes ir elastīgākas un piemērojas pārmaiņām, arī negatīvām," komentē psiholoģe Inese Ruka.
Pašnāvniekus ietekmē krīze
Suicīda gadījumu pašreizējo samazinājumu psihiatrijas doktors Māris Taube skaidro ar paplašinātā sociālā tīkla pieejamību un cilvēku informētību. Psihiatri arī norāda, ka mediju telpa kļuvusi pozitīvāka, cilvēkiem radusies cerība, ka saskatāma izeja no krīzes, tāpēc arī viņu emocijas ir pozitīvākas.
Piemēram, pretēji prognozēm, ka pagājušā gada pēdējos mēnešos svētku izraisītās depresijas dēļ no dzīves labprātīgi šķirsies vairāk cilvēku nekā vidēji gada laikā, tā nenotika, saka VEC sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Laura Lapiņa. Tomēr, kā atzīst VEC pārstāve, par reālo pašnāvību skaita kritumu vai pieaugumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu varēs spriest pēc tautas skaitīšanas datu apkopošanas. Daudzi cilvēki ir izbraukuši no valsts, tāpēc pašnāvnieku skaits pret atlikušo iedzīvotāju daudzumu varētu izskatīties pietiekami dramatiski.
Runāt par emocijām
Latvijas realitāte diemžēl ir tikai viena diennakts krīzes telefona līnija pieaugušajiem, ko nodrošina krīžu un konsultāciju centrs Skalbes un kur tiek sniegts psiholoģiskais, emocionālais un informatīvais atbalsts krīzes situācijās. I. Ruka stāsta, ka pašnāvības domas vismaz vienreiz mūžā piemeklē lielāko daļu cilvēku, bet ne visi mēģina pielikt dzīvei punktu. Tāda vēlme rodas brīžos, kad šķiet, ka situācija kļuvusi nepanesami smaga un vienīgā izeja no bezizejas varētu būt pašnāvība. "Atbalsts ir tas, kas visvairāk nepieciešams cilvēkam, kuram ir pašnāvības domas un pietrūkst nākotnes redzējuma.
Viņam jādod iespēja runāt par to, kā jūtas. Tradicionāls ir jautājums – kā tev gāja?, nevis – kā tu jūties? Tad arī otrs stāsta par faktiskajiem notikumiem, nevis par savām emocijām," norāda psiholoģe. Viņa atzīst, ka pašnāvības temats ģimenē joprojām ir tabu, kaut arī suicīda skaits ir augsts.
Baidās no pašnāvībām
"Pašnāvība šķiet tik bīstama, ka cilvēki nobīstas un nerunā. Vai arī baidās – ja jau par to runā, tātad izdarīs," skaidro I. Ruka. Parasti gan runāšana un rīcība ir apgriezti proporcionāla un cilvēks tikai vēlas pievērst uzmanību savām problēmām, tādā veidā meklējot palīdzību. Ja par pašnāvību nebaidās runāt, tad ir iespēja spriedzi mazināt un atrast citu izeju akūtajai problēmai.
Gan vīrieši, gan sievietes
Pirms dažiem gadiem, pētot biežākos pašnāvību cēloņus, tika minētas nesaskaņas ģimenē, sociālās un veselības problēmas, bet pēdējā laikā krīžu un konsultāciju centrā Skalbes ar pašnāvības domām pēc palīdzības vēršas sievietes ar pēcdzemdību depresiju un vīrieši, kuri nespēj izrunāties ģimenē.
"Pašnāvības domas ietekmē ilgstošs stress, depresija. Tad cilvēkam šķiet – problēma ilgst gadiem, bet nekas nemainās," brīdina I. Ruka, "tāpēc var zvanīt pa krīzes telefonu 67222922 begin_of_the_skype_highlighting 67222922 end_of_the_skype_highlighting vai 27722292 begin_of_the_skype_highlighting 27722292 end_of_the_skype_highlighting, kur nebaidīsies uzklausīt. Varbūt var parunāties ar tuviniekiem. Arī psihiatrs var nomierināt, izrakstīt kādu medikamentu, ja nepieciešams."
***
PAŠNĀVĪBU SKAITS 2010. GADA PIRMAJĀ PUSGADĀ
Vecuma grupa Vīrieši Sievietes Kopā
15–19 2 1 3
20–24 15 1 16
25–29 15 1 16
30–34 18 1 19
35–39 20 1 21
40–44 19 2 21
45–49 17 1 18
50–54 21 3 24
55–59 22 7 29
60–64 18 1 19
65–69 10 5 15
70–74 8 5 13
75–79 8 3 11
80+ 7 2 9
Kopā 200 34 234 begin_of_the_skype_highlighting 200 34 234 end_of_the_skype_highlighting
Avots: Veselības ekonomikas centrs