Par viltus ziņu izplatīšanu var saukt pie atbildības par huligānismu

© Ekrānuzņēmums no Facebook/Liepāja

Viltus ziņu izplatīšanas gadījumā personas var tikt sauktas pie atbildības par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu un uzņēmumu darbu, pavēstīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Ksenija Vītola. 

Attiecīgi iedzīvotāji aicināti veidot savu uzticamo avotu sarakstu, kā arī neklusēt, ja tiek atpazītas viltus ziņas, proti, uzrunāt draugus, ģimeni vai paziņas, ja tie dalās ar nepatiesu informāciju. Savukārt par viltus ziņām, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, var rakstīt VP uz epastu "vpdd@vp.gov.lv".

Vītola norādīja, ka viltus ziņu jautājums ir aktualizējies saistībā ar internetā klejojošo informāciju par koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Attiecīgi Vītola skaidroja, ka viltus ziņu gadījumā personas var tikt apsūdzētas pēc Krimināllikuma 231.panta par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu un uzņēmumu darbu.

Tāpat ministrijas pārstāve norādīja, ka internets un digitālā vide juridiski nav nodalīta no reālās vides. Internetā pastāv tie paši noteikumi, kas reālajā vidē. Arī viltus ziņu izplatīšana tiek identificēta kā huligānisms, traucējot sabiedrisko mieru, kas paredz kriminālatbildību un atsevišķos gadījumos - administratīvo atbildību.

Tieši tādēļ TM, Kultūras ministrija (KM) un Valsts policija (VP) aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt satura avotus, no kuriem tiek iegūta informācija par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un neizplatīt maldinošu informāciju, bet iegūt to no oficiāliem informācijas avotiem.

Lai pārliecinātos un atpazītu viltus ziņas, TM aicina izmantot KM izstrādātās vadlīnijas, un pirms dalīties ar kādu ziņu, to kritiski izvērtēt.

Proti, jāsaprot kāds ir ziņas vēstījums, vai tas ir sensacionāls, vai tiek lietoti dažādi pārspīlējumi. Tāpat ir nepieciešams pārliecināties par ziņas avotu, attiecīgi, kas to ir publicējis, vai tas ir uzticams medijs, vai tomēr tās ir tenkas.

Iedzīvotājiem ir jāpārliecinās par ziņas saturu, proti, vai saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto, kādas atsauces izmantotas, kādi video materiāli, vai nekas nerada šaubas.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 11 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt kopumā valstī līdz šim reģistrēts 71 ar koronavīrusa izraisīto slimību sasirdzis cilvēks.

No piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais