Jāgatavojas jaunai zāļu kārtībai; Covid-19 dēļ reformu neatcels

© Pixabay

Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība stāsies spēkā kā plānots no šā gada 1. aprīļa, neraugoties uz ārkārtas situāciju jaunā koronavīrusa Covid-19 dēļ. Veselības ministrija uzskata, ka koronavīrusa epidēmija nebūs traucēklis būtiskām pārmaiņām zāļu izrakstīšanā un izsniegšanā pacientiem, gluži otrādi – krīzes apstākļos tas nozīmēs vairāk pieejamu medikamentu pacientiem.

Par jauno kompensējamo zāļu recepšu izrakstīšanas kārtību - proti, ārsts receptē pacientam rakstīs medikamenta aktīvo vielu, ne medikamenta nosaukumu jeb zīmolu, bet aptiekā pacientam izsniegs tā brīža lētākās zāles (tā saukto references medikamentu) - lēmums pieņemts jau pirms vairākiem mēnešiem. Tomēr jaunās kārtības spēkā stāšanās laiks sakritis ar koronavīrusa Covid-19 pandēmiju. Veselības ministre Ilze Viņķele atzīst, ka patiešām izskan jautājumi - vai pareizi veikt šo reformu pašlaik, kad ir ārkārtas situācija? Tomēr ministre, atbildot uz izskanošajām bažām, saka: jaunā kārtība darbosies, un krīzes apstākļos tas palīdzēs nodrošināt lielāku medikamentu pieejamību, proti, pacientam, kurš atnāks uz aptieku, varēs piedāvāt garāku sarakstu ar medikamentiem, kuri saturēs aktīvo vielu, kāda būs ierakstīta receptē. Ja būtu ierakstīts tikai viens medikaments, kuru turklāt nevarētu aizvietot, tad šo konkrēto zāļu nepieejamības dēļ pacients varētu zāles arī nesaņemt. Tātad no Veselības ministrijas un citu atbildīgo dienestu teiktā, jaunā kārtība nekādā veidā neapdraudēšot kompensējamo zāļu saņemšanu.

Zini un nepārmaksā - ar šādu devīzi par jaunu zāļu izrakstīšanas kārtību sākusies pacientu informēšanas kampaņa. Tieši pacientu maksājumi par dārgākām zālēm tā vietā, kad var nopirkt tādas pašas iedarbības zāles, bet par lētāku cenu, bija viens no izšķirošiem iemesliem, kāpēc arī Latvijā tiek ieviesta šāda sistēma. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, zāles kļūs ievērojami pieejamākas un gada laikā pacienti kopumā ietaupīs ap 25 miljoniem eiro. Ieviest šādu kārtību rekomendē Pasaules veselības organizācija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Zāļu valsts aģentūrā Neatkarīgajai norāda, ka aktīvās vielas jeb starptautiskā nepatentētā nosaukuma ierakstīšana receptēs obligāta ir Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovākijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā un Maltā, bet vēl vairākās valstīs aktīvo vielu ieteikts vai stingri rekomendēts izrakstīt. Galvenais Latvijas atbildīgo iestāžu vēstījums pacientiem ir skaidrojums par to, kas ir aktīvā viela un kāpēc pacientiem nebūtu jāsatraucas par tās izrakstīšanu receptēs. Zālēm ar vienādu aktīvo vielu un tādu pašu iedarbību var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un var atšķirties to cena. Aktīvā viela ir galvenā ārstējošā viela zālēs.

Zāles ar lētāko cenu jeb references medikamenti mainās, tāpēc var būt situācija, kad pacientam vienreiz izsniedz vienu medikamentu, bet nākamreiz citu. Tomēr, kā skaidroja Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs, pēdējā gada laikā 85 procentos gadījumu references medikamenti nav mainījušies. Arī līdz šim ārsti varēja izrakstīt zāļu aktīvo vielu un, kā rāda dati, to darījuši 1800 ģimenes ārstu. Tiesa, līdz šim izrakstīto recepšu ar aktīvās vielas nosaukumu īpatsvars bijis pavisam neliels - vien daži procenti.

Jaunā kārtība arī paredz: ja būs medicīnisks pamatojums, ārsts kompensējamo zāļu receptē norādīs un valsts pacientam kompensēs arī dārgākas zāles ar tādu pašu aktīvo vielu un iedarbību (ārstiem ieteiktais procentuālais sadalījums ir 70 - aktīvā viela pret 30 - zāļu komercnosaukums). Kā viens no šādiem gadījumiem varētu būt astmas pacientiem paredzētās zāles, kur ir speciāls aprīkojums šo zāļu lietošanai, ar kuru pacients iemācās rīkoties. «Nebūtu pareizi šīs zāles mainīt katru mēnesi, tāpēc, visticamāk, šie pacienti ģimenes ārstiem būs tajā grupā, kuriem izrakstīsim zāles tāpat kā līdz šim,» teica ģimenes ārsts Andris Baumanis. Viņš arī norādīja, ka būtu pareizi mainīt kārtību, kā ģimenes ārsts var izrakstīt zāles gadījumos, ja pacients aptiekā nevēlas saņemt valsts apmaksātu un zemākās cenas kompensējamo medikamentu, jo visu laiku saņēmis cita nosaukuma zāles. Faktiski ar to pašu recepti, ko viņam izsniedzis ārsts, pacients nevar pat par savu naudu iegādāties nepieciešamās zāles un viņam jānāk pakaļ vēl vienai receptei. Arī piemaksāt par citām, dārgākām, valsts kompensējamām zālēm no 1. aprīļa aptiekā vairs nevarēs.