"Latvijas dzelzceļš" darbības nodrošināšanai no valsts budžeta prasa 40,8 miljonus eiro

© Vladislavs Proškins/F64

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nepieciešami 25 miljoni eiro no valsts budžeta 2020.gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai un 15,8 miljoni eiro neattiecināmo izmaksu kompensēšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu šogad, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Viņa skaidroja, ka 2019.gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei bija sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru dēļ būtiski samazinājās kravu pārvadājumu apmērs. Šī situācija būtiski ietekmēja visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāra tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, tostarp LDz.

Arī šā gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apmēriem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies, norādīja kompānijā.

"Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apmērā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, LDz 2020.gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību," klāstīja kompānijā.

Atbilstoši daudzgadu līgumam "Par VAS "Latvijas dzelzceļš" pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu", kas noslēgts starp LDz un Satiksmes ministriju, otrdien uzņēmums iesniedzis ministrijai Informatīvo ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kā arī informējis nozares ministriju par nepieciešamo valsts līdzekļu finansējumu daudzgadu līgumā pusēm noteikto saistību izpildei.

Pamatojoties uz daudzgadu līguma nosacījumiem, LDz ir informējis Satiksmes ministriju, ka tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, tādēļ šogad ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai apmēram 25 miljonu eiro apmērā.

Tāpat LDz nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 15,8 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā.

Pētermane skaidroja, ka, ņemot vērā esošo un iespējami prognozējamo situāciju un ar to saistītos saimnieciskās darbības rādītājus, LDz ir informējis Satiksmes ministriju, ka infrastruktūras pārvaldītāja ierobežotās finansējuma piesaistīšanas iespējas rada būtisku risku, ka LDz plānoto un īstenoto Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu - dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta un Daugavpils pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projekta - realizēšana ir apdraudēta.

LDz plāno tuvākajā valdes sēdē pieņemt lēmumus par LDz investīciju plāniem, pārskatot arī visu sākto un plānoto projektu īstenošanas iespējas.

LDz uzsvēra, ka jau kopš pērnā gada rudens kompānija īsteno plašu aktivitāšu spektru, lai būtiski palielinātu uzņēmuma efektivitāti, pārskatītu un optimizētu uzņēmuma organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, kā arī atbilstoši tiem samazinātu darbinieku skaitu.

2020.gadā tiks izstrādāts jauns LDz koncerna biznesa modelis, izveidots tā ieviešanas rīcības plāns un tiks sākta tā ieviešana. Līdz ar LDz koncerna darbības reorganizāciju un efektivitātes veicināšanu 2020.gadā būtiska uzmanība tiks pievērsta arī mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) papildus līdzekļu pieprasījums 40,8 miljonu eiro apmērā tiks vērtēts, bet uzņēmuma jāveic radikālāki restrukturizācijas pasākumi, aģentūrai LETA atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

LDz pārstāve Ella Pētermane iepriekš aģentūru LETA informēja, ka LDz nepieciešami 25 miljoni eiro no valsts budžeta 2020.gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai un 15,8 miljoni eiro neattiecināmo izmaksu kompensēšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu šogad.

Linkaits apliecināja, ka LDz iesniegtā informācija tiks vērtēta, vienlaikus uzsverot, ka Satiksmes ministrija (SM) būtu gatava lūgt valdību piešķirt LDz nepieciešamo finansējumu pasažieru pārvadājumiem, pamatojoties uz to, ka tieši šīs izmaksas uzņēmumā ir daudz nozīmīgākas. Pagaidām gan nav zināms, kad SM dzelzceļa uzņēmumu lūgumu varētu virzīt izskatīšanai valdībā.

Satiksmes ministrs arī atgādināja, ka LDz jau savlaicīgi veicis restrukturizācijas pasākumus, tomēr pēc Linkaita domām šie pasākumi turpmāk varētu būt vēl radikālāki.

Ministrs pauda pārliecību, ka LDz ir jāpārskata visi investīciju projekti, tajā skaitā dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Linkaits atturējās atbildēt uz jautājumu, vai LDz varētu atteikties no elektrifikācijas projekta īstenošanas.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.