Citu valstu specdienestu darbība pret Latviju ne tuvu nesasniedz Krievijas radīto apdraudējumu

Aizvadītajā gadā augstāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā turpināja radīt Krievija un Latvijai naidīgu valstu specdienesti interesējušies par sociālā protesta potenciālu, pašvaldībām un Latvijā izvietotajiem NATO spēkiem, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) 2019.gada pārskats.

Aizvadītajā gadā augstāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā turpināja radīt Krievija, kas pret Latviju izlūkdarbību galvenokārt izvērsusi no savas valsts teritorijas, kā arī no citu sadraudzības valstu teritorijām. Citu valstu specdienestu darbība pret Latviju ne tuvu nesasniedza Krievijas radīto apdraudējumu šajā jomā.

Pret Latviju un iedzīvotājiem aktīvi turpināja vērsties visi Krievijas specdienesti - Federālais drošības dienests (FSB), Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU), kā arī Ārējās izlūkošanas dienests (SVR).

VDD uzmanības lokā nonāca gan atsevišķas šo specdienestu veiktās izlūkdarbības, gan interese par ietekmes pasākumu organizēšanu.

Vienlaikus, pieaugot Ķīnas un tās pārstāvju aktivitātei Baltijas reģionā, palielinās arī Ķīnas specdienestu interese par Latviju. Aizvadītajā gadā VDD uzmanības lokā nonāca atsevišķas ietekmes aktivitātes, kas galvenokārt bija saistītas ar Ķīnas interešu lobēšanu.

Tomēr būtiskākie riski, uz ko uzmanību vērš arī citu rietumu valstu dienesti, saistāmi ar Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā. Jāņem vērā, ka Ķīnas normatīvais regulējums rada priekšnoteikumus bez Rietumvalstīs ierastajām garantijām Ķīnas specdienestiem nepieciešamības gadījumā iegūt pieeju informācijai, kuras apritē izmantotas ar Ķīnu saistītas tehnoloģijas.

Līdz ar to aizvadītājā gadā VDD uzmanība galvenokārt tika pievērsta Krievijas un tās sadarbības valstu specdienestiem, kā arī Ķīnas ietekmes aktivitātēm pret Latviju. VDD norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka šogad šajā jomā situācija varētu būtiski mainīties.

Aizvadītajā gadā nebija novērojamas būtiskas izmaiņas ārvalstu specdienestu interešu lokā. Latvija naidīgu ārvalstu specdienestiem bija interesanta gan kā NATO un ES dalībvalsts, gan saistībā ar ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm.

Stratēģiskās izlūkošanas līmenī ārvalstu specdienestus interesēja NATO partnervalstu klātbūtne Latvijas teritorijā, nacionālās drošības un valsts aizsardzības politika, Latvijas ārpolitika, iekšpolitika, kā arī stratēģiskas nozīmes nozaru un projektu, piemēram, "Rail Baltica" projekts plāni un attīstība.

Tāpat ārvalstu specdienesti interesējis sabiedrības noskaņojums, attieksme pret iekšpolitiskajiem procesiem, sociālā protesta potenciāls, aktuālie procesi pašvaldībās, piemēram, pārrobežu sadarbības projekti, pašvaldību pārvaldībā esošie stratēģiskas nozīmes uzņēmumi.

Vienlaikus VDD identificētie spiegošanas gadījumi un Latvijas iedzīvotāju vervēšanas gadījumi liecina, ka līdzās stratēģiskas nozīmes informācijai naidīgu ārvalstu specdienestus interesē taktiska līmeņa informācija, kas var būt noderīga vervēšanai un turpmāko spiegošanas darbību izvēršanai, ietekmes pasākumu organizēšanai un īstenošanai, kā arī hibrīdoperāciju plānošanai un plānu izstrādāšanai militāra iebrukuma gadījumā.

Vērtējot Latvijai naidīgo ārvalstu specdienestu aktivitātes pret Latviju, secināms, ka taktiskās izlūkošanas līmenī tos interesēja informācija par NATO partnervalstu Latvijas teritorijā iesaistītajām personām, to izvietojumu, kapacitāti, kā arī personu loku, kas sniedz atbalstu sabiedroto spēku nodrošināšanai, materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Specdienestus arī interesēja valsts aizsardzības objekti, to izvietojums, infrastruktūra un aktuāla ģeotelpiskā informācija.

Tāpat specdienesti interesējušies par valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, tiesībaizsardzības iestāžu personālu, kapacitāti un materiāli tehnisko nodrošinājumu, valsts un pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem, īpaši personām, kas izbrauc ārpus NATO vai ES dalībvalstīm.

Specdienesti arī interesējušies par zinātniekiem un akadēmisko personālu, kuri iesaistīti inovatīvos projektos.

Tāpat specdienesti interesējušas valsts un pašvaldību amatpersonu vājības, atkarības, iesaiste prettiesiskās darbībās, kā arī citas diskreditējošas ziņas, ko var izmantot personas vervēšanai.