Sabiedrības fokusēšanās uz koronavīrusa izraisīto un valdības izsludināto ārkārtējo situāciju valstī ļāvusi izsprukt no lielāka skandāla Iekšlietu ministrijai. Atklājies, ka visa resora lietvedībā jau gadiem ilgi tiek lietota Krievijas valdības vajadzībām dizainēta datorprogramma ДоксВижн (arī DocsVision), tādējādi pakļaujot Latvijas valsti nevajadzīgam informācijas noplūdes riskam. Ministrija tagad paklusām cenšas šo nesmukumu nokopt.
Pēdējie programmas atjauninājumi, lai arī iepirkti, tomēr netiekot instalēti. Kā informē Iekšlietu ministrijas preses dienests, «lai novērstu riskus nelikumīgai piekļuvei lietvedības sistēmā apstrādājamai informācijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina drošības pasākumu kopumu, kas liedz piekļūt sistēmai no publiskajiem tīkliem, tostarp liedzot piekļuvi sistēmas ražotāja pārstāvjiem, kā arī ir apturēta sistēmas jaunāko versiju uzstādīšana».
Šī pēdējā piebilde, protams, izmaksā ļoti dārgi, jo pēdējā iepirkumā pērnā gada maijā ar programmas starpnieku SIA E-pasaule noslēgts līgums atbalsta pakalpojumu un tiesību jaunāku versiju uzstādīšanai līdz 2022. gadam. Kopējā summa ir 192 540 eiro, un tad vēl PVN klāt jārēķina. Tātad pāri 232 tūkstošiem eiro. Taču risks ir vēl lielāks. Neatkarīgā jau vēstīja, ka šīs Krievijā dizainētās programmas lietošana neatbilst valsts drošības iestāžu sniegtajām oficiālajām rekomendācijām attie-cībā uz informācijas tehnolo-ģiju iepirkumiem. To neatbalsta arī digitālās drošības institūcija CERT.LV. Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī kritiskās infrastruktūras turētājiem ieteikts pilnībā izvairīties no Krievijas ražojumiem: «Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai).» Aizlieguma jēga ir tāda, ka naidīga valsts var iestrādāt programmatūrā un izplatīt tādus risinājumus, kas satur iespēju attālināti izspiegot programmu, kad tā jau ir instalēta uz klienta datoriem. Atklāt tādus caurumus esot ļoti sarežģīti.
Nav šaubu, ka iekšlietu resors nedrīkst lietot lietvedības programmu ДоксВижн. Taču tas notiek vēl kopš 2006. gada. Toreiz Latvijas un arī visas rietumu pasaules attiecības ar Krieviju bija lietišķas, pat draudzīgas. Tagad situācija ir dramatiski mainījusies, taču programma palikusi tā pati vecā, un tieši atbildīgs par to ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kas visu resoru nodrošina ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem. Arī pēdējo ДоксВижн atjauninājumu iepirkumu veica Informācijas centrs. Varbūt pilnīgi nesaistīti, taču ilgāku laiku iestāde bijusi bez vadības. Uz amatu tika izsludināts atklāts konkurss, līdz finālam tika divi pretendenti, bet neviens atlases komisijas prasības neapmierināja un februāra beigās par Informācijas centra priekšnieci ielikta Tiesu administrācijas Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja Līga Lapiņa. Viņai tagad būs jātiek vaļā no savu priekšgājēju rūpīgi koptās un pamatā Kremļa vajadzībām izstrādātās lietvedības sistēmas.
Iekšlietu ministra padomniece Beata Jonite informē, jau šobrīd tiekot domāt par jaunas programmas ieviešanu iekšlietu resora lietvedībā: «Skaidrs, ka DocsVision nav uz palikšanu. Pašlaik meklējam efektīvāko dokumentu vadības sistēmu.»
Neatkarīgās aktualizēto problēmu pamanījis arī Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras Rossiya Segodnya informācijas resurss - Sputnik Latvijas versija. Tas pārrakstījis Neatkarīgās 10. marta publikāciju par to, ka «Iekšlietu ministrija lieto Krievijā ražotu programmu», izdarot secinājumu, ka Baltijā notiek kampaņa pret Krievijas kompānijām. Ka «mediji sacēluši paniku» un ka «Latvijā atrasts kārtējais «spiegu» kandidāts». Ņemot vērā, cik mazu rezonansi šī problēma radusi Latvijas politiskajā vidē un medijos, Kremļa rupora satraukums šķiet patiešām zīmīgs. Arī tāpēc Iekšlietu ministrija nedrīkst turpināt pārkāpt rekomendācijas, ko sniedz Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Saskaņā ar tām - ДоксВижн nav valsts pārvaldē vēlama programma.
