Izvērtējot pašreizējo Latvijas sabiedrības līdzdalību un interešu pārstāvniecību Eiropas Savienībā (ES), var secināt, ka tā ir būtiski uzlabojama, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Viņš gan atzīst, ka diemžēl esošie izstrādātie konsultāciju un interešu pārstāvniecības mehānismi daudzos gadījumos pastāv tikai formāli, jo pietrūkst finanšu resursu, cilvēkresursu un to kvalitatīva izmantojuma.
Domājot par to, kas nepieciešams, lai uzlabotu ES līmeņa Latvijas sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un interešu pārstāvniecību, eksperti satikās apaļā galda diskusijā "Latvijas sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos ES līmenī", kuru organizēja Eiropas Kustība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Eksperti atzina, ka pašlaik ir nepietiekami daudz kvalitatīvas, saprotamas informācijas par ES, kas lielā mērā saistīts ar nepietiekamiem finanšu resursiem. Tomēr pastāv arī atsevišķi veiksmes stāsti, kur, pateicoties sabiedrības līdzdalībai, kvalitatīvai informācijai un koordinētai rīcībai, ir panākta labāka valsts un sabiedrības interešu pārstāvniecība.
Gobiņš uzskata, ka, lai būtiski sekmētu veiksmes stāstu rašanos, Latvijai jāsaprot savas intereses un jādefinē savas prioritātes. Tas, piemēram, ir nepieciešams, lai nodrošinātu adekvātus lauksaimniecības maksājumus, kā arī lai sekmīgi sagatavotos ES prezidentūrai.
Ārlietu ministrijas goda vēstnieks un Vidzemes augstskolas profesors Artis Pabriks savā uzrunā uzsvēra, ka viņš ES politiku saredz kā Latvijas iekšpolitiku, un secināja, ka līdzdalība ES līmenī ir jāveicina caur nacionālo politiku. Turklāt Latvijai ir jāveido nepārtraukts dialogs starp visiem līmeņiem, kas pārstāv Latviju ES - visiem jāstrādā kopā, ko atzinis arī Normunds Popens, pastāvīgais Latvijas pārstāvis ES.
Eksperti atzina, ka liela nozīme ir arī masu medijiem - nepieciešams nodrošināt pastāvīgus korespondentus Briselē, uzsverot to, ka ES ziņām ir jābūt daļai no nacionālajām ziņām. Tāpat esot jāuzlabo Latvijas un ES institūciju, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju savstarpējā koordinēšanās un atgriezeniskā saite visos līmeņos. Paralēli tam nepieciešams stiprināt ekspertu, politiķu, ierēdņu, sabiedrības politisko sagatavotību darbam ar ES jautājumiem, kur nepieciešamas arī labākas valodu un komunikācijas zināšanas.
Diskusijā minētos ES ekspertu secinājumus un priekšlikumus iecerēts iestrādāt jaunajā Latvijas sabiedrības līdzdalības modelī, kas paredz sekmēt Latvijas sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos no pašvaldību, reģionālā līmeņa līdz nacionālam un ES līmenim.