Ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pirmkārt lūdz ceļotājus pašus meklēt atgriešanās iespējas līdz 17.martam.
Ja tas neizdodas, ĀM lūdz obligāti reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Ministrija ņems šo informāciju vērā, lemjot par atgriešanās risinājumiem. Konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu "latvija.lv".
Ministrs uzsver, ka tiek cieši strādāts ar tūroperatoru asociāciju, lai rastu risinājumus atgriezties Latvijā tiem, kas ir Āzijā, proti, Vjetnamā, Taizemē, Indonēzijā, kā arī tiem, kas ir Ēģiptē.
Tāpat ministrija strādā kopā ar Igauniju un Lietuvu, lai rastu risinājumu Polijas šķēršanai tranzītā.
ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris aģentūrai LETA skaidroja, ka ministrija dara visu iespējamo, lai apzinātu visus valsts piederīgos ceļotājus ārvalstīs, taču aicina ceļotājus būt pacietīgiem, ja konsultāciju nesaņem uzreiz.
Viņš pastāstīja, ka ministrija saņem ļoti daudz zvanus - dienā pat simtiem no visdažādākajām valstīm. Tāpēc ministrija vairākkārt ir palielinājusi Konsulārā departamenta kapacitāti.
Beķeris atzīmēja, ka ĀM cenšas sniegt palīdzību visiem, lai nokļūtu atpakaļ Latvijā. Tiek meklēti risinājumi ar kuģiem, aviāciju, sauszemes transporta iespējām. Vienlaikus viņš atklāja, ka ir valsts piederīgie, kuri objektīvu iemeslu dēļ netiek atpakaļ, līdz ar to šie valsts piederīgie ceļotāji aicināti obligāti reģistrēties Konsulārajā reģistrā.
Kā teica Beķeris, Latvijas valstspiederīgie atrodas gan tuvajās valstīs, gan tālos galamērķos, līdz ar to - tiem ceļotājiem, kuriem ir risks, ka nepaspēt līdz 17.marta pusnaktij atgriezties mājās, risinājumus atradīs. "Visiem Latvijas piederīgajiem robežas būs atvērtas. Tās būs slēgtas organizētiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem," atgādināja ministrijas preses sekretārs.
Viņš piebilda, ka ĀM ļoti seko līdzi, kas notiek kaimiņos, līdz ar to arī viņu robežu slēgšanas termiņi ir jāņem vērā, lai organizētu darbu Latvijas piederīgajiem.
Beķeris arī uzsvēra, ka visi ĀM, kā arī Latvijas vēstnieks strādā visaugstākajā līmenī, lai rastu risinājumu arī par humānā koridora izveidi, kas ļautu lietuviešiem, latviešiem un igauņiem 72 stundu laikā atgriezties dzimtenē. Pagaidām vēl nav rezultāti, bet šī koridora nozīme ir būtiska, viņš piebilda.
Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Civid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.