Latvijai pārtikas pietiek! Kalniete aicina necelt paniku Polijas un Ukrainas robežu slēgšanas dēļ

Polijai un Ukrainai slēdzot robežas, Latvijai nav pamats celt paniku, jo valstij ir gan nepieciešamās pārtikas rezerves, gan pietiekami daudz vietējo lauksaimnieku un ražotāju, lai spētu apmierināt Latvijas iedzīvotāju vajadzības, pastāstīja Eiropas Parlamenta Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāte Sandra Kalniete (JV).

Viņa atzīmēja, ka Polija un Ukraina ir lielas valstis, līdz ar to robežu slēgšana šajā gadījumā ir operatīva rīcība, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību.

Kā skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte, šīs valstis to var atļauties pašpietiekamības dēļ, jo tajās lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošana ir nozīmīgas ekonomikas nozares.

Tāpat - kā katrā valstī - gan Polijai, gan Ukrainai, gan Latvijai ir nepieciešamās pārtikas produktu rezerves, kas ir paredzētas ārkārtas situācijām un militārajiem konfliktiem. "Līdz ar to nav nepieciešamības krist panikā," uzsvēra Kalniete.

Kā skaidroja Kalniete, Latvijas priekšrocība ir lauksaimnieki, kur spēj gan ražot, gan eksportēt. Šajā situācijā eksports uz ārvalstīm samazinās, taču arī imports samazinās, kas ražotājiem palielina iespējas sadarboties ar vietējiem tirgotājiem, viņa sacīja.

Jautāta, vai Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti jautājumu par Latvijas drošību un nepārtrauktu preču plūsmu pacels arī Eiropas līmenī, deputāte atzīmēja, ka tiks darīts viss, lai neļautu Covid-19 izplatības dēļ palēnināto ekonomiku pārvērst par recesiju. Viņa piebilda, ka drošības un preču nepārtrauktība uz sauszemes Eiropas Parlamentā tika diskutēta un risināta pirms Pasaules Veselības organizācija izziņoja pandēmiju.

Savukārt, runājot par ekonomiskajām sekām, kas Eiropas Komisija būtu darāms, ir jānodrošina finanšu līdzekļu, lai Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas "mīkstāk piezemētos".

Vienlaikus Eiropas Komisija paziņojusi, ka valsts budžeta izmaksas pasākumiem, kas saistās ar Covid-19 ierobežošanu un apkarošanu, tai skaitā, piemēram, atbalsts uzņēmējiem, papildus medicīniskās izmaksas, nodokļu iekasēšanas atlikšana, netiks ieskaitīti valstu budžeta deficītu aprēķinos, izvērtējot to atbilstību Stabilitātes un Izaugsmes pakta nosacījumiem.

Kā ziņots, Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē šodien plānots lemt, vai atcelt starptautisko pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām. Tāpat valdība lems, vai atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem un dzelzceļa transportu caur autoceļu un dzelzceļa robežšķērsošanas vietām.

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai vairākas valstis Eiropā - īpaši Polija, Čehija, Slovākija, Dānija un Ukraina - nosaka pārvietošanās ierobežojumus, tai skaitā robežu slēgšanu. Ministrija gan uzsver, ka pašreiz noteiktie ierobežojumi neskar kravu pārvadājumus. Lielākā daļa šo ierobežojumu stāsies spēkā šonakt.

Polija slēgs savas robežas ārvalstu pilsoņiem, kā arī apturēs aviosatiksmi un dzelzceļa satiksmi ar ārvalstīm, piektdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Amatpersonas gan uzsvēra, ka robežas paliks atvērtas preču plūsmai un ka iekšzemes pasažieru transports turpinās darboties.

Čārterreisu lidmašīnām ar tūristiem tiks atļauts atgriezties valstī. Polijas aviokompānija LOT paziņoja, ka atcels visus starptautiskos avioreisus no Polijas un Ungārijas.

Uz Polijas robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks atjaunota robežkontrole uz 10 dienām. Šī robežkontrole var tikt pagarināta vispirms par 20 dienām, bet pēc tam - par vienu mēnesi. Būs atvērti tikai atsevišķi robežkontroles punkti, sacīja iekšlietu ministrs.

12.martā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņojis, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanā, Latvija patlaban valsts ārējo robežu neslēgs.