Pagājušajā nedēļā Latvijā būtiski samazinājusies gripas intensitāte, saslimstībai nokrītoties līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, tomēr Daugavpilī reģistrēti vairāk gripas saslimušo nekā februāra pedējā nedēļā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Par saslimšanas gadījumiem ziņots piecās administratīvajās teritorijās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā. Tomēr visās teritorijās saslimstība bija zemāka par 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, kas tiek uzskatīta par epidēmijas robežu.
Kopš sezonas sākuma ģimenes ārstu praksēs noteikti 1668 gripas gadījumi. SPKC informē, ka biežāk ar gripu slimo bērni līdz 14 gadu vecumam. Pagājušajā nedēļā arī nedaudz palielinājusies saslimstība bērniem līdz četru gadu vecumam.
Tomēr stacionārās ārstniecības iestādēs hospitalizāciju skaits saistībā ar gripas infekciju samazinājies. Kopumā aizvadītajā nedēļā slimnīcās ievietoti jeb stacionēti 53 pacienti, tostarp arī 15 ar gripas izraisītu pneimoniju.
Nedaudz samazinājies arī gadījumu skaits, kad pacienti vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijām. Kopumā reģistrēts 983,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk nekā februāra beidzamajā nedēļā, kad kopumā noteikti 995,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Līdzīgi kā līdz šim - visbiežāk slimojuši bērni līdz 14 gadu vecumam.
Pneimoniju gadījumos ambulatorajās iestādēs pagājušajā nedēļā vērsušies 28 pacienti, kas ir par 17 pacientiem mazāk nekā nedēļu iepriekš.
No visiem 1191 šosezon stacionētajiem gripas pacientiem 323 jeb 27% bijuši vecumā līdz četriem gadiem un 355 pacienti jeb 30% - vecumā no pieciem līdz 14 gadiem. Savukārt 395 pacienti jeb 33% bijuši vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Vismazāk stacionētu gripas pacientu bijis vecumā virs 65 gadiem - kopumā 118 jeb 10%.
Gripa šosezon laupījusi 14 cilvēku dzīvības. Pacienti bijuši 53 līdz 92 gadus veci, no tiem deviņas sievietes un pieci vīrieši. Visiem pacientiem bija blakus saslimšanas, piemēram, hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas un citas.
Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki pacienti un tie, kam ir hroniskas saslimšanas, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskās slimības, cukura diabēts, kā arī onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.
