Asākas kļūst diskusijas par pensijām un sociālo budžetu, tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Partiju pārstāvji viens otram pārmet neizlēmību, populismu un patiesās informācijas slēpšanu par iespējamiem un gaidāmiem samazinājumiem sociālajā budžetā.
Nav šaubu, ka atšķiras dažādu partiju viedoklis par iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, taču būtiski atšķiras arī valdībā pārstāvēto partiju viedoklis. Saeimas Sociālo un darba lietu Sociālās drošības apakškomisijas sēdē, kur izskatīja jautājumu par situāciju sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, uzjundīja diskusijas par otro pensiju līmeni un iespējamām izmaiņām tajā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka valdība gatavo priekšlikumus par samazināto likmju saglabāšanu 2. pensiju līmenī, un, kā iepriekš atzina valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL), citi risinājumi būtu sāpīgāki. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne Neatkarīgajai atzina, ka ideja par
2. pensiju līmeni nākusi no Latvijas Pašvaldību savienības Reformu vadības grupā un šai idejai piekrituši arī citi valdības sociālie partneri. Lietas būtība ir šāda: pērn Saeima pieņēma Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, būtiski samazinot likmi, kas tiek novirzīta 2. pensiju līmenim no cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām, no 8 līdz 2%. Arī šogad tā ir 2%, bet 2011. gadā bija plānots paaugstināt līdz 4%.
Saeimas deputāte Ausma Kantāne-Ziedone (JL), atzīstot, ka no publiskajā telpā izskanējušās informācijas pilnīgi neko nevar saprast, kas notiks ar šo 2. pensiju līmeni, taujāja Labklājības ministrijai (LM), kad īsti būšot skaidrība. Deputāte pārmeta, ka sabiedrība tiek kacināta ap un par šīm pārmaiņām, par kurām neesot nekādas skaidrības – kāda varot būt cilvēku motivācija maksāt nodokļus? "To jums vajadzētu jautāt un teikt savas partijas premjeram," atbildi parādā nepalika labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš atzina, ka skaidrību par 2. pensiju līmeni ieviesīs jaunais parlaments un tā būs noteikta politiskā izšķiršanās. "Tas ir šodienas vieglākais risinājums, bet ir jādomā par nākotni," sacīja U. Augulis. LM aprēķinājusi, ka 2% otrā pensiju līmeņa naudas nenovirzīšana fondētajai pensiju sistēmai dotu ietaupījumu budžetā 56 miljonu latu apmērā. "Vai tā vērta ir sistēmas kropļošana?" vaicāja ministrs. Pēc viņa teiktā, Igaunija nākamgad atgriežas pie 4% likmes 2. pensiju līmenim.
"Es neredzu kādus citus piedāvājumus šajā jomā, lai nebūtu jāsamazina pensiju neapliekamais minimums vai jāveic kādas citas nepatīkamākas izmaiņas," savukārt atzina Silva Bendrāte (JL). "Vai tiešām šī sistēma tiks traumēta, ja cilvēkiem pateiks, ka šī nauda vienu gadu vajadzīga pirmajā līmenī, es neredzu, ka viss sabruks..." Krīzes dēļ, solidaritātes dēļ to varētu darīt, bet tas nav pareizi no sistēmas viedokļa, vēlreiz uzsvēra U. Augulis, piebilstot, ka "mēs nebūsim tie, kuri konsolidēs budžetu par pilnu summu". "Iedodiet variantus. Vairākus!" savukārt sacīja S. Bendrāte. Tikmēr viņa nenoticēšot, ka pensiju budžeta aizstāvība nav priekšvēlēšanu apdvesta.
Saskaņā ar šāgada otrā ceturkšņa budžeta izpildes rezultātiem nākamā gada budžeta konsolidācijas apjoms varētu būt 350–395 miljonu latu robežās, vakar tiekoties ar arodbiedrībām, paziņoja premjers.