NĪN izmaiņas daļai māju īpašnieku un pašvaldību būs skarbas
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, saskaņā ar Tieslietu ministrijas pausto, paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu primārajam mājoklim. Tajā pašā laikā, lai kompensētu šo ieņēmumu kritumu, NĪN būtiski pieaugs ēkām un juridisko personu īpašumā esošiem īpašumiem. Šo izmaiņu rezultātā daļai pašvaldību ievērojami pieaugs ieņēmumi no NĪN, bet daļai – būtiski samazināsies.
2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Iespējams, šī iecere realizēsies pēc diviem gadiem, taču ne gluži tā, kā to varbūt bija iecerējuši par šo iniciatīvu parakstījušies. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tikai 55 pašvaldībās no pašreiz esošajām 119 pašvaldībām ar nodokli netiktu aplikts neviens mājoklis.
NĪN atcelšana primārajam mājoklim tiek paredzēta ar vairākiem nosacījumiem, proti, tā attieksies tikai uz tiem mājokļiem, tajā skaitā dzīvokļiem, kas ir fiziskas personas īpašumā, un ja šī persona pati tajā ir deklarējusies. Tiesa, projekts paredz piemērot šos nosacījumus arī attiecībā uz īres dzīvokļiem, taču šajā gadījumā īrniekam īrētajā mājoklī ir jābūt deklarētam un īres tiesībām ir jābūt reģistrētām zemesgrāmatā. Turklāt grozījumi paredz, ka NĪN neattiecināšana uz primāro mājokļi attieksies tikai uz īpašumiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību). Līdzīgs piedāvājums ir arī attiecībā uz zemi zem primārajiem mājokļiem, tikai šajā gadījumā neapliekamais minimums būtu 10 000 eiro. Attiecīgi, ja zemes vērtība ir zem 10 000 eiro, tad NĪN maksājums būtu 0 eiro, bet ja vairāk par 10 000 eiro, tad no tās atņems 10 000 eiro un atlikušajai summai piemēros koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).
Atvieglojumi primārajam mājoklim tiek īstenoti virknē Eiropas valstu. Piemēram, Lietuvā neapliekamais minimums mājoklim ir 220 000 eiro, bet gadījumā, ja īpašnieka aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, neapliekamais minimums ir 286 000 eiro. Igaunijā atbrīvojums no NĪN ir zemei zem mājokļa līdz 1500 kvadrātmetriem, bet dzīvokļiem NĪN netiek aprēķināts vispār.
Šobrīd dzīvokļa kadastrālā vērtība 100 000 eiro, ko plānots noteikt par robežšķirtni atbrīvojumam no NĪN Latvijā, varbūt šķiet liela summa, kurā noteikti iekļaujas lielākā daļa mājokļu Latvijā. Taču jāņem vērā, ka kadastrālās vērtības pēdējo reizi pārskatītas 2012. gadā. Līdz ar to, 2022. gadā aktualizējot kadastrālās vērtības, var izrādīties, ka daļa mājokļu pārsniegs šo robežu. Arī pati Tieslietu ministrija atzīst, ka pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas vairākos segmentos. Turklāt pēdējos desmit gados uzbūvētās ēkas līdz šim nav adekvāti novērtētas un to pašreizējās kadastrālās vērtības, no kurām tiek rēķināts NĪN, bieži vien veido tikai 40-50% no to patiesās vērtības. Līdz ar to jaunajos projektos dzīvojošajiem jārēķinās ar kadastrālās vērtības kāpumu.
Ļoti ievērojami kadastrālās vērtības augs ēkām - to kopējā kadastrālā vērtība varētu būt 8,5 miljardi eiro pašreizējo 4,3 miljardu eiro vietā.
2018. gadā kopumā Latvijā NĪN tika aprēķināts 225 miljonu eiro apmērā. Reāli iekasēti tika 207 miljoni eiro. Tieslietu ministrijas aprēķini liecina, ka 2022. gadā nodoklī varētu aprēķināt 240 miljonu eiro, bet, zinot reālo iekasējamību, Tieslietu ministrija prognozē, ka ieņēmumi varētu būt 222 miljoni eiro. Līdz ar to, saskaņā ar Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta provizoriskajiem aprēķiniem, pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, nesamazināsies. Pie vispesimistiskākā scenārija kopējie ieņēmumi pieaugs par 14 miljoniem eiro. Kopējie ieņēmumi no NĪN par mājokļiem 2022. gadā varētu samazināties par 33 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no NĪN par zemi par 14 miljoniem eiro. Savukārt NĪN par ēkām ievērojami pieaugs. Tādējādi kopējie ieņēmumi no NĪN lielākajai daļai pašvaldību, atskaitot atsevišķus Pierīgas novadus, 2022. gadā pieaugs.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem jau šobrīd Latvijā NĪN kopējais apjoms ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu nodokļa kopējo apjomu (Lietuvas un Igaunijas NĪN kopapjoms 2018. gadā bija 0,2% no IKP, savukārt Latvijas NĪN kopapjoms ir 0,6 % no IKP). Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu. Un tie ir dati tikai par Rīgu 2019. gadā.
Jaunajām izmaiņām būtu jāstājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.