Pārprofilējot vietas slimnīcās, Covid-19 vīrusa uzliesmojuma gadījumā Latvija sasirgušajiem spētu nodrošināt 1000 gultas vietas, trešdien žurnālistiem pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadātāja Dita Heiberga.
Heiberga pavēstīja, ka ir lūgts Krīzes vadības padomei palielināt esošo resursu rezerves. "Mēs esam apzinājuši esošo resursu apjomu," klāstīja Heiberga, norādot, ka prasīts piešķirt papildus pretinfekcijas līdzekļus un mākslīgos plaušu elpināšanas aparātus.
Attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, Heiberga atgādināja, ka ir ierobežots to pieejamais apjoms, bet Latvija ir pievienojusies aptuveni 20 citām Eiropas Savienības valstīm, lai kopīgi iepirktu šos resursus. "Šādā veidā mēs varēsim iegādāties tos ātrāk," piebilda centra vadātāja.
Tomēr, ņemot vērā ieviestos drošības pasākumus un konkrētu resursu trūkumu, patlaban nav ziņots par to, ka kādā ārstniecības iestādē būtu samazināts sniegto pakalpojumu apjoms, norādīja Heiberga.
Pēc NMPD pārstāves paustā, patlaban atbildīgo dienestu darbs tiek pakārtots atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam, kas tika izstrādāts tieši šādām situācijām jau pirms vairākiem gadiem. Šāds plāns arī ir izstrādāts katrā ārstniecības iestādē. Tomēr vajadzības gadījumā slimnīcas pārietu citā darba režīmā, tostarp arī tiktu pārorganizēts sniegto pakalpojumu klāsts. "Šobrīd strādājam gatavības režīmā, sekojot līdz notikumiem citās valstīs un pieļaujot iespēju nepieciešamības gadījumā ieviest izmaiņas," uzsvēra Heiberga.
NMPD arī ir sazinājies ar ārstniecības iestādēm, tostarp arī universitāšu slimnīcām, un informējis par darbības plānu nepieciešamības gadījumā.
Ņemot vērā Valsts katastrofu medicīnas plānā minēto, NMPD pastāvīgi apzina valsts kapacitāti un resursu apjomus, tiek nemitīgi atjaunota un uzturēta specifiska datubāze, kurā uzskaita slimnīcu gultu skaitu, tādā veidā arī gatavojoties slimnīcu kapacitātei pandēmijas gadījumā.
Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis aicināja apzināties, ka karantīnā esošajiem iedzīvotājiem netiks veiktas paredzētās operācijas vai manipulācijas.
Dumpis mudināja no vīrusa skartajām teritorijām atbraukušos ceļotājus paziņot par ieplānotajām medicīniskajām manipulācijām un noteikti nedoties uz ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļām, bet gan telefoniski informēt ārstniecības personu par savu atgriešanos.
Infektologs norādīja, ka jau vairāk nekā desmit dienas tiek veiktas "pacientu analīzes tiem, kuri neatbilst gadījuma definīcijai, bet viņiem ir smagas respiratorās saslimšanas". Tomēr patlaban nav konstatēts neviens saslimšanas ar Covid-19 gadījums.
Sakarā ar infekciju kontroles pasākumiem, "radinieku ierašanās slimnīcās turpmāk būs stingri ierobežota," vēstīja Dumpis, norādot, ka ir fiksēti gadījumi, kad pie pacientiem ierodas radinieki, kuri atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, attiecībā uz patlaban konstatētajiem Covid-19 pacientiem, novērojama veselības stāvokļa uzlabošanās. "Par vienu otru mēs zinām, ka vakar bija temperatūra, bet šodien vairs nav," sacīja Perevoščikovs.
Vaicāts par Latvijas Arhitektu savienības slēpotāju grupu, kas uz Itāliju devās īsi pirms lidojumu pārtraukšanas, bet atgriezīsies šodien plkst.22, Perevoščikovs skaidroja, ka "epidemioloģiski šeit neveidojas papildu risks attiecībā uz šiem tūristiem salīdzinājumā ar tūristiem, kuri, piemēram, atgriežas ar autobusu". Tādēļ viņiem tiks piemērota ierastā prakse, kas tiek attiecināta uz gadījuma definīciju.
Savukārt, ja būs gadījumi, kad cilvēki nevar pateikt, kur inficējušies, tiks veikti papildu pasākumi, tostarp arī, iespējams, slēgs skolas. "Tomēr mēs joprojām esam pirmajā posmā," uzsvēra Perevoščikovs, piebilstot, ka tādēļ netiek uzlikti papildu ierobežojumi uz Latvijas mēroga pasākumiem.
Attiecībā uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) neseno paziņojumu par klātienes lekciju atcelšanu Dumpis informēja, ka šajā gadījumā katra iestāde darbojas pēc sava ieskata. "Studenti ir pastiprināti instruēti, viņiem tiek jautāts, vai viņi nav bijuši ārzemēs, bet pagaidām studenti neapdraud sabiedrību," komentējot RSU lēmumu, norādīja infektologs.
"Kādreiz bija pētījumi, ka skolu slēgšana samazina saslimstību par teju 25%, bet, kamēr nav epidēmijas, mums nav, ko apturēt - nav tāds procents ko mēs vēlamies panākt, bet infekcijas ievešanas risks joprojām pastāv," norādīja Perevoščikovs.
Tikmēr onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "O fonds" ir izplatījis paziņojumu, kurā atbildīgās amatpersonas aicina "izsludināt valstī ārkārtas situāciju un veikt karantīnas pasākumus, tajā skaitā noteikt moratoriju ceļošanai uz vīrusa skartajām teritorijām, noteikt moratoriju masu pasākumu organizēšanai, pārcelt mācības attālinātā režīmā, kā arī veikt citus visaptverošus prevencijas pasākumus".
"Mūsu veselības sistēmā ir gadiem trūcis vai bezatbildīgi tērēts finansējums, kas mūsu veselības sistēmu ir padarījis par vienu no vājākajām Eiropas savienībā, un, lai arī atbildīgie dienesti cenšas mūs pārliecināt, ka valstiski esam gatavi pārciest situāciju ar Covid-19, tomēr apzināmies, ka tā nav un nevar būt pietiekami gatava, lai spētu pārciest liela apjoma krīzi," teikts fonda paziņojumā, "tāpat mēs neesam droši, vai esam spējīgi pietiekamā apjomā nodrošināt iedzīvotājus ar higiēnas precēm, vīrusa testiem, kā arī veikt dezinfekcijas pasākumus veikalos, lidostās, autoostās, citus prevencijas pasākumus."
Kā vēstīts, Latvijā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 atklāta desmit cilvēkiem, no kuriem deviņi ir vienas grupas tūristi, kas 7.martā Latvijā atgriezušies ar vienu reisu no slēpošanas kūrorta Itālijā.
Latvijas iedzīvotājus Covid-19 dēļ šobrīd stingri iesaka nedoties uz 11 valstīm - Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, Japānu, Singapūru, Itāliju, Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici. Šajās valstīs pastāv liels inficēšanās risks.
Papildus minētajam iedzīvotājus aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot vēl uz virkni valstu, tostarp, ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrāliju, Bahreinu, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Ēģipti, Grieķiju, Indiju, Irāku, Islandi, Izraēlu, Kanādu, Kuveitu, Lielbritāniju, Malaiziju, Nīderlandi, Norvēģiju, Taizemi un Zviedriju. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt minētās valstis.