Vakar internetā biļetes uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādēm aprīlī tika izķertas dažās minūtēs. Ne tikai JRT, bet arī citi teātri neatceļ izrādes. Koncertu un citu izklaides pasākumu rīkotāji neierobežo biļešu tirdzniecību koronavīrusa Covid-19 dēļ. Rīgas domē saka – pašlaik nav pazīmju, ka, bažījoties par inficēšanos ar Covid-19, vajadzētu liegt rīkot 16. marta gājienu.
Ja Covid-19 izplatīsies straujāk un plašāk, tad vispirms veselības ministre var noteikt karantīnu, un tad publiskus pasākumus 16. martā rīkot nedrīkstēs. Nākamais etaps ir premjera izsludināta karantīna valstī vai tās daļā, un visbeidzot - ārkārtēja situācija, kuras laikā tiek ierobežotas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī tām uzlikti papildu pienākumi. Līdz tam Latvijai vēl tāls ceļš ejams, mierina Krīzes vadības padomes sekretariātā.
Krīzes vadības padomes sekretariāts ir rekomendējis cilvēku pulcēšanās vietu īpašniekiem un masu vai, precīzāk, publisku pasākumu organizatoriem nodrošināt dalībnieku un apmeklētāju personas datu un kontaktinformācijas iegūšanu pirms masu pasākuma, kā arī šīs informācijas nodošanu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) pēc pieprasījuma.
Varētu rasties kāzuss, jo Rīgas domē līdz šim pieteikti trīs leģionāru piemiņas dienas pasākumi 16. martā. Divi pieteicēji norādījuši, ka katram no tiem tradicionālajā gājienā prognozētais cilvēku skaits varētu būt 100, trešais rīkotājs plānojis sapulcināt 30 cilvēku. Tātad kopā - ne vairāk par 230 cilvēkiem. Viņiem visiem tiks prasīti personas dati?
Starp citu, no 12. marta līdz 26. aprīlim Latvijā norisināsies 25. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Ieradīsies mākslinieki no Kubas, ASV, Francijas, Somijas. 13. martā notiks atklāšanas koncerts Centrālajā dzelzceļa stacijā. Koncerta vērotājiem būs jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti?
Krīzes vadības padomes sekretariātā Neatkarīgā noskaidroja, ka pagaidām nav noteikti ierobežojumi vietējo teātru, koncertu un tamlīdzīgu izklaides pasākumu apmeklētājiem, arī personas datus viņiem neprasīs. Savukārt pasākumu apmeklētāju un dalībnieku kontaktinformāciju var pieprasīt, ja tiek rīkoti starptautiski pasākumi un ierodas cilvēki no ārzemēm. Tad ir svarīgi zināt, no kuras valsts katrs ieradies un kā ar viņu iespējams sazināties pēc Latvijas apmeklējuma. Tāpēc starptautisku pasākumu organizatoriem ir jākonsultējas ar SPKC speciālistiem, kā rīkoties, lai, cik iespējams, pasargātu apmeklētājus un dalībniekus no inficēšanās riskiem.
Pat tad, ja SPKC ieteiks pasākumu nerīkot, centram nav veto tiesību. Tā būs tikai rekomendācija, bet jāzina, ka par pasākumu norisi, drošību un citiem saistītiem jautājumiem ir atbildīgi to organizatori. Tāpēc publisku pasākumu rīkotāji, konsultējoties ar SPKC, tiek aicināti izvērtēt pasākumu organizēšanas nepieciešamību un epidemioloģiskos riskus to dalībniekiem un apmeklētājiem.
Pašlaik situācija Rīgā tiek kontrolēta saskaņā ar SPKC rekomendācijām. Tiklīdz tiks pieprasītas stingrākas pasākumus ierobežojošas darbības, pašvaldībā attiecīgi rīkosies. Taču nākotnē var būt situācijas, kad publiskus pasākumus aizliegs vai ierobežos.