Brīvprātīgās karantīnas laikā cilvēkiem, kuri atgriezušies no koronavīrusa Covid-19 skartajām teritorijām, valsts visos gadījumos nav paredzējusi apmaksāt slimības lapas. Divu nedēļu darbnespēju paredzēts segt tikai tajos gadījumos, ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņš ir bijis kādā no koronavīrusa epicentriem, kā arī ja viņš ir kontaktpersona apstiprinātam ar Covid-19 saslimušam pacientam.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai noliedza, ka šāda pieeja izvēlēta, taupot slimības lapu izmaksai nepieciešamos līdzekļus. Drīzāk izšķirošais bijis slimības izplatības risku izvērtējums, proti, cilvēkiem, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu, obligāti mājās divas nedēļas nav jāpaliek, jo risks, ka viņi izplatīs vīrusu, ir neliels.
Tomēr jau otrdienas valdības sēdē iezīmējās vairāki problēmjautājumi, kas saistīti ar šīm slimības lapām. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš vaicāja, vai pilnvērtīgi slimības lapu piešķiršanā saistībā ar Covid-19 ir izvērtēts apstāklis, ka lielākā daļa slimības lapas ir jāapmaksā darba devējam? Tāpat ir aktuāls jautājums - ja valsts iestādes visus, kuri atgriežas no Itālijas vai citas vīrusa krīzes skartās valsts, aicina palikt mājas karantīnā, kā bez oficiālas darbnespējas lapas var nodrošināt ienākumus ģimenei?
Slimības lapas trim profesijām
Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidroja, ka katra valsts, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, var lemt par dažādiem pasākumiem, un slimības lapu piešķiršana noteiktām iedzīvotāju grupām, nevis visiem, kuriem ieteicama karantīna, esot pat vairāk, nekā iesaka Pasaules veselības organizācija. Darbnespējas lapas piešķiršanā izvēlētas tādas iedzīvotāju grupas, kurām ir vislielākais risks inficēt citus. Tieši tāpēc valdība otrdien nolēma uz laiku papildināt esošo darbnespējas lapu izrakstīšanas kārtību.
Personām, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros un pansionātos, ģimenes ārsts varēs izrakstīt darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona būs atgriezusies no Covid-19 skartajām valstīm un viņai nebūs saslimšanas simptomu. Lai gan saslimt ar jauno koronavīrusu var ikviens, nopietnākas sekas var būt gados veciem cilvēkiem, personām ar novājinātu imunitāti un hroniskām saslimšanām. Tāpēc tiesības saņemt darbnespējas lapu attieksies uz ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes institūciju un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas darbā ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.
Ja mediķi, skolotāji un sociālajās aprūpes iestādēs strādājošie būs atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām, uz kurām pašlaik ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi (Itālija, Ķīna, Irāna, Dienvidkoreja, Japāna un Singapūra), un nebūs iespējams vienoties ar darba devēju par attālinātā darba iespējām, personai būs jāsazinās telefoniski ar savu ģimenes ārstu, kas izsniegs darbnespējas lapu. Šāda kārtība būs spēkā, kamēr ir aktuāli šīs infekcijas izplatīšanās draudi. Vienlaikus Veselības ministrija aicina darba devējus nesūtīt darbinieku komandējumā uz šīm teritorijām, iespēju robežās organizēt attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kas atgriezušies no skartajām teritorijām, veikt pārrunas ar darbiniekiem, aicinot nedoties uz Covid-19 skartajām teritorijām arī atvaļinājuma laikā.
Kurš maksās?
Valdības sēdē raisījās diskusija par slimības lapu apmaksu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš vaicāja, vai līdz šim ir padomāts, pārrunāts un diskutēts par to, vai tikai darba devējiem ir jāuzņemas atbildība par slimības lapu apmaksu, ja darbiniekiem jāatrodas mājas karantīnā? «Slimības lapu pirmās desmit dienas maksā darba devējs un tālāk valsts, vai tas ir līdz galam pārdomāts šajā situācijā, ka mēs nosakām obligātu pašizolāciju cilvēkiem, bet slogs par to lielāks jāuzņemas darba devējam?» vaicāja premjers. Veselības ministre Ilze Viņķele atbildēja, ka gadījumos, ja cilvēks ir slims, tā jebkurā gadījumā ir darba devēja atbildība apmaksāt slimības lapas pirmās desmit dienas. «Ja cilvēks nav inficējies, bet ir nepieciešama karantīna, tas ir tāds robežgadījums - sabiedrības un darba devēja paša drošības labā mēs vēlamies, lai cilvēks paliek mājās. Jautājums ir, kā mēs to varētu atrisināt, vai šos gadījumus tad izdalītu no visām pārējām slimībām?» vaicāja ministre. Labklājības ministre Ramona Petraviča savukārt pauda uzskatu, ka slimības lapu izmaksa jāierobežo tiem cilvēkiem, kuri brauc uz valstīm, kur izplatās koronavīruss, zinot par brīdinājumiem nebraukt.
«Ja gadījumā saistībā ar Covid-19 piešķirs vairāk slimības lapu, būs nepieciešami papildu līdzekļi sociālajā budžetā. Februārī slimības lapu apmaksa notikusi saskaņā ar plānu,» secināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Kāda ir atbildība?
Vēl viens aktuāls jautājums, kas saistībā ar koronavīrusu aktualizējies Latvijā. Kāda ir cilvēku atbildība par vīrusa izplatību, sākot ar to, ko nozīmē ieteikums palikt mājās? «Domāju, ikviens vēlas saprast, vai šī pašizolēšanās jeb karantīna ir ieteikums vai prasība. Kādas ir cilvēka tiesības šādā situācijā un kāda ir atbildība? Mums Latvijā pašlaik tas nav skaidrs un nav līdz galam šie jautājumi pārdomāti un izanalizēti,» teica premjers K. Kariņš.
Premjerministrs ir izdevis rezolūciju, ar kuru veselības ministrei un tieslietu ministram ir uzdots steidzami iesniegt valdībā izvērtējumu par nepieciešamību noteikt papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus koronavīrusa izraisītās slimības ierobežošanai. Tas ļautu skaidri noteikt pienākumus un atbildību ikvienam sabiedrības loceklim par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem.
COVID-19: KAM APMAKSĀ DARBNESPĒJAS LAPAS?
Avots: Neatkarīgā pēc Veselības ministrijas informācijas
