Valdība apsver klātienes mācību atcelšanu skolās un palīdzību uzņēmējiem slimības lapu apmaksā

Mēģinot izvairīties no krīzes situācijas koronavīrusa "Covid-19" dēļ, valdībā izskanējis viedoklis meklēt iespēju palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā, kā arī mācības skolās organizēt attālināti.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja premjera uzdoto jautājumu vērtēt konceptuāli. Ministres ieskatā, ja par to diskutē, tad būtu jādomā par paliekošu risinājumu, kas būtu derīgs arī citu epidēmiju gadījumos.

Ieskicējot iespējamos risinājumus, Viņķeles sacīja, ja cilvēks ir inficēts, tad tas varētu būt parasts darbnespējas gadījums un nekādas kompensācijas, viņasprāt, šajā gadījumā nevajadzētu veidot. Savukārt, ja cilvēks nav inficēts, bet ir nepieciešama karantīna, lai redzētu, vai infekcija attīstās, tas varētu būt "robežgadījums". "Tas ir sabiedrības un paša darba devēja drošības dēļ," viņa uzsvēra, vienlaikus aicinot rīkoties sistēmiski.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) piebilda, ka gadījumā, ja augs ar Covid-19 saslimušo skaits, nāksies domāt par slimības lapu apmaksas ierobežošanu gadījumos, ja cilvēks nebūs ievērojis piesardzības pasākumus un būs lēmis doties uz Covid-19 skartajām valstīm, lai gan valdība ir ieteikusi uz šīm valstīm nedoties.

"Ja pārkāpj un dodas, tad jāskatās, kāds mehānisms varētu būt darba devējam - kā rīkoties gadījumos, ja netiek ievēroti nosacījumi, uz ko aicinām," sacīja Petraviča.

Premjers atzina, ka labklājības ministre iezīmē būtisku aspketu, proti, ka līdz šim nav domāts par pašu iedzīvotāju pienākumiem un atbildību Covid-19 ierobežošanā. "Itālijā ir noteikta karantīna. Šajā valstī slimība izplatās no cilvēka uz cilvēku, bet Latvijā Covid-19 konstatēts cilvēkiem, kuri atgriezušies no Itālijas. Latvijā vēl nav konstatēts gadījums, kad vīruss būtu nodots no cilvēka uz cilvēku. Mums ir jādara viss, lai vīruss netiktu nodots no cilvēka uz cilvēku. Ja ir ieteikums nebraukt uz Itāliju, bet kāds aizbrauc, tas rada naudas slogu sabiedrībai. Mums sāk rasties nopietni jautājumi. Mums nav līdz galam izanalizēts, kādai vajadzētu būt cilvēku atbildībai," uzsvēra Kariņš.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks piekrita idejai, ka iedzīvotājiem būtu jāuzliek atbildība par piesardzības ieteikumu pārkāpumiem, vienlaikus uzsverot, ka vārētu rasties grūtības ar administrēšanu un pierādīšanu. Viņš pieļāva, ka šiem cilvēkiem varētu neizsniegt darbnespējas lapu, bet gan attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka persona var neierasties darbā.

Alliks arī skaidroja, ka janvārī slimības pabalsti izmaksāti nedaudz vairāk kā plānots, bet februārī atbilstoši plānam, līdz ar to pagaidām situācija nav kritiska, bet nevar izslēgt, ka būs vajadzīgi papildu līdzekļi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka līdz šim pārāk daudz runāts par sekām, tomēr aktīvāk vajadzētu domāt par pasākumiem, lai nepieļautu Covid-19 epidēmiju. "Ir jāiezīmē pasākumi, no kā izrietēs atbildība un citi tiesību ierobežojumi. Tiesību ierobežojumi ir iespējami, tie pat ir nepieciešami," uzvēra Bordāns.

Ministru prezidents piebilda, ka esošajā situācijā ir skaidrs, ka bez papildus līdzekļu izlietošanas turpmāk neiztikt. "Kā minimums būs jautājums pa slimības lapām, bet būs arī jāskatās plašāk. Labā ziņa ir tāda, ka mūsu valsts parāds ir samērā mazs, arī sabiedrība nav dziļos parādos. Patlaban sabiedrība ir daudz labākā situācijā nekā 2008.gadā," uzsvēra Kariņš.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) pauda cerību, ka valsts rīcība Covid-19 ierobežošanā būs pragmatiska, lai vienīgais risināmais jautājums būtu tikai par slimības lapām, nevis, piemēram, koncertu un izrāžu atcelšanu, kas nozīmēs lielas papildus izmaksas. Veselības ministre piebilda, ka patlaban neviens neko nevar garantēt. "Ja būs jāatceļ koncerti, tad atcelsim. Tur neko nevarēs darīt. Sāk šķist, ka mēs ar slimnieku skaitu tiksim cauri, bet efekti ekonomikai būs baisi," pauda Viņķele.

Satiksmes ministrs Tālis linkaits (JKP) informēja, ka aviācijas nozare ir viena no tām, kas jau izjūt Covid-19 radītās sekas, savukārt finansiālā situācija pārvadājumu jomā esot laba, padarot šo nozari "stresa izturīgu". Savukārt citādāka situācija esot loģistikas un apaklpojošajās nozarēs, par ko ministrs aicināja diskutēt atsevišķi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja sanākt kopā Finanšu ministrijas, VM, LM un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai risinātu jautājumus gan par slimības lapām, gan arī par atbalstu uzņēmējiem. Pēc Reira teiktā, tiem uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus un veic sociālās iemaksas, nevajadzētu uztraukties. Viņš arī minēja, ka uzkrājums sociālajā budžetā ir vairāk nekā miljards eiro, tāpēc līdzekļi ir pietiekami šī jautājuma risināšanai.

Finanšu ministrs piekrita premjeram un labklājības ministrei, ka cilvēkiem, kuri dodas uz valstīm, uz kurām Latvija neiesaka doties, būtu jāparedz atbildība, bet par šo jautājumu vēl nepieciešamas diskusijas. "Finanšu ministrija ir gatava sagatavot priekšlikumus par slimības lapām. Mēs atradīsim iespēju palīdzēt sociālo iemaksu veicējiem," piebilda Reirs.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) informēja, ka patlaban tiek apzināta situācija viesnīcu un restorānu biznesā, tūrismā, un viņš vēlas saprast, cik liels tajās būs kritums. Pēc pirmajām aplēsēm tie varētu būt 30%. "Gribam apzināt situāciju un ar atbalsta instrumentiem nāksim klajā tuvākajā laikā (..)," teica ministrs.

Ministri atbalstīja premjera aicinājumu atbildīgajām nozaru ministrijām izanalizēt iespējas, kā valsts varētu sniegt atbalstu uzņēmējiem.

Vienlaikus valdība otrdien atbalstīja VM izstrādātos grozījumus, lai ģimenes ārstiem būtu tiesības izsniegt darba nespējas lapas veselības un izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī sociālajā aprūpē strādājošajiem, ja ir apmeklētas "Covid-19" infekcijas skartās teritorijas.

Attiecībā uz darbanespēju lapu izsniegšanu "Covid-19" dēļ saglabāta esošā to piešķiršanas kārtībā, proti, A lapa tiek izsniegta pieaugušajiem, bet B lapa - slima bērna kopšanai, kā arī pieaugušajiem no 11.dienas.

Valsts budžeta un pašvaldību budžetu iestādes A darbnespējas lapas gadījumā par pirmajām desmit darbnespējas dienām apmaksu veiks attiecīgi tām piešķirto budžetu līdzekļu robežās. Savukārt darbnespējas lapas apmaksa no 11 darbnespējas dienas tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu robežās.

Tāpat Krīzes gadījumā Latvijas skolās nodrošināt attālinātu mācību procesu varētu aptuveni mēnesi, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē paziņoja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Viņš stāstīja, ka ir izvērtēti trīs iespējamie scenāriji - atsevišķu skolēnu karantīna saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu Covid-19, veselu izglītības iestāžu vai pat veselu pilsētu "slēgšana". Secināts, ka tehniskais nodrošinājums pašlaik ļauj nodrošināt mācības attālināti trīs līdz četras nedēļas.

Catlaks stāstīja, ka šāds process attiecināms uz pamatpriekšmetiem, jo, piemēram, sportu, mākslas un mūzikas priekšmetus šādi nodrošināt nevarot. Tāpat nevarot nodrošināt eksāmenu kārtošanu neklātienē.

Komentējot apakškomisijas priekšsēdētāja Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) jautājumu, vai plānots apzināt interneta pieslēguma pieejamību mājsaimniecībās, lai attālinātās mācības varētu nodrošināt, Catlaks apgalvoja, ka, ņemot vērā dažādu izglītības iestāžu un vecāku saziņas platformu lietotāju skaitu, "diezgan droši" var teikt, ka internets pieejams 99% gadījumu, un lielākoties sistēmas tiek lietotas no mājas pieslēguma.

Dombrava pieļāva, ka vajadzības gadījumā valstij būtu jānodrošina atbalsts interneta pieslēgumam, kaut vai mobilajam telefonam.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien sāk sarunas ar uzņēmumiem par iespējām nepieciešamības gadījumā Latvijas skolās nodrošināt attālinātu mācību procesu, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

"Jau otrdien tiekamies ar "E-klases", "Uzdevumi.lv" un "Mykoob" veidotājiem, lai apzinātu, kādas ir iespējas mācību procesu organizēt attālināti. Ja būs tāda nepieciešamība, tad ir aplēsts, ka attālinātas mācības varētu organizēt divu līdz četru nedēļu garumā," izteicās Šuplinska.

Trešā opcija, kuru IZM pagaidām vēl tikai apsver, ir saistīta ar mācību gada pagarinājumu, norādīja Šuplinska, gan paužot cerību, ka pie šiem līdzekļiem ķerties nevajadzēs.

LETA jau vēstīja, ka koronavīrusa dēļ mājas karantīna Latvijā noteikta vairāk nekā 160 cilvēkiem. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāstīja, ka lielākoties šie cilvēki ir infekcijas skarto lidmašīnu pasažieri.

Latvijā līdz šim apstiprināti astoņi saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, no tiem pēdējie pieci ir vienas grupas tūristi, kuri inficējušies Itālijā.

Līdz šim visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 pacientiem slimība norit vieglā formā.