Statistiķi apbēdina, ka gads sācies ar rūpniecības produkcijas apjoma samazināšanos par 4,5% janvārī attiecībā pret pagājušā gada janvāri.
Patiešām bēdīgs ir cits - mazāks skaitlis, ka apstrādes rūpniecības apjoms samazinājies par 3,6%. Par elektroenerģijas un gāzes apgādes samazināšanos par veseliem 11% ir jāpriecājas kā par dabas dāvanu. Pats par sevi saprotams, ka siltā ziema pēc kalendāra vai vēsais rudens pēc faktiskajiem laika apstākļiem ļāvis samazināt mākslīgā siltuma ražošanu izkūpināšanai gaisā, t. i., cilvēkiem vajadzīgo sadzīves apstākļu uzturēšanai. Tie paši klimatiskie apstākļi dāvājuši arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes pieaugumu par 10,7%.
Apstrādes rūpniecības -3,6% diktējuši -10,7%* pēc īpatsvara lielākajā rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā. Savukārt šajā nozarē, pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā skaidrojuma, pie vainas -23,7% finiera lokšņu un koka paneļu ražošanā. Mazāka ietekme uz kopējiem rādītājiem un mazliet mazāks samazinājuma temps mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-19,1%) un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-13,1%), kuras īstenībā Latvijā nemaz nav.
* Šoreiz nejauša sakritība līdz procenta desmitdaļās starp ieguves rūpniecības pieaugumu un kokapstrādes samazinājumu.
Par kokapstrādi mieruna izteiksme 10,7<14,3, kas parāda, ka šā gada janvāra kritums kokrūpniecībā pēc lieluma mazāks nekā bija pieaugums 2019. gada janvārī pret 2018. gada janvāri. Citiem vārdiem sakot, pagaidām nozares rādītāji svārstās, nevis signalizē par ilgstošām problēmām. Kokapstrādes samazināšanos var izskaidrot pilnīgi situatīvi, turklāt ar situāciju ārpus Latvijas. Tā ir egļu astoņzobu mizgrauža populācijas izplešanās Centrālajā Eiropā, kas prasa izcirst egļu mežus, jo mizgrauzi no meža var izdabūt tikai kopā ar eglēm, kurās tas iegrauzies. Tādā veidā radies pārliecīgi liels koksnes piedāvājums, kas nositis koksnes cenu un tādējādi samazinājis koku ciršanas apjomu Latvijā. Šajā pašā virzienā darbojusies neziema bez sala, kad dubļi ierobežo piekļuvi cirsmām un koku izvešanu no tām.
Ražošanas apjomu svārstības samazinājuma virzienā nav ne pirmā svaiguma, ne Latvijai unikālas ziņas. Ne Latvijas dēļ eirozonas, ASV, Japānas un varbūt vēl citas valūtas emitējošās bankas pagājušā gada otrajā pusē atsāka sacensties par lielākajiem naudas drukāšanas apjomiem. Šādai naudai vajadzēja stimulēt pieprasījuma un cenu pieaugumu, kas ap gadu miju sāka iezīmēties, taču koronavīrusa izplatīšanās izrādījusies ietekmīgāka par naudas izplatīšanu. Rūpniecības rādītāju kritums nākamiem mēnešiem tiek gaidīts visā pasaulē, ieskaitot Latviju. Rādītājus ietekmēs gan caurmēra pieprasījuma kritums, kam pretējs ažiotāžas pieprasījums pēc vairāku grupu medikamentiem, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, gan izejmateriālu un detaļu piegāžu pārrāvumi.
***
Izvēle pēc optimistu un pesimistu gaumes
Rūpniecības nozares un apakšnozaru ražošanas apjomu izmaiņas šā gada janvārī procentos pret 2019. gada janvāri rāda gan straujus pieaugumus, gan samazinājumus, bet atsevišķu produktu grupu ražošanas apjomu svārstības ir vēl lielākas
100% 2019. gada janvāris
datoru un sakaru iekārtu ražošana +19,2
ieguves rūpniecība +10,7
apstrādes rūpniecība -3,6
rūpniecība kopumā -4,5
elektrības un gāzes apgāde -11
iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana -24
Izmaiņas % 2020. gada janvāris
Avots: CSP