Nākamnedēļ apspriedīs ideju par "trekno gadu" bezcerīgo parādu dzēšanu

Nākamnedēļ Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks plāno tikties ar iesaistītajām finanšu institūcijām, lai detalizēti apspriestu ideju par tā dēvēto "trekno gadu" bezcerīgo parādu dzēšanu, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Bankā.

Paredzēts, ka nedēļas sākumā būs sarunas ar Finanšu nozares asociāciju, kura ceturtdien jau paziņoja, ka atbalsta Latvijas Bankas prezidenta priekšlikumu rast risinājumu 2008.gada krīzes parādu dzēšanai, tos norakstot.

Vaicāta, kādā veidā varētu tikt panākts risinājums šo parādu dzēšanai, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre aģentūrai LETA norādīja, ka risinājums būtu brīvprātīgs un attiecināms tikai uz tiem kredītiem, kurus banka savā bilancē jau ir norakstījusi un persona nav pieļāvusi ļaunprātīgu rīcību sadarbībā ar banku.

"Tātad faktiski banka ir jau atzinusi zaudējumus. Papildu izdevumiem nevajadzētu rasties," skaidroja Bajāre.

Viņa arī uzsvēra, ka šī saistību dzēšana nedrīkst radīt negatīvas nodokļu sekas parādniekam. "Šobrīd saistības var dzēst tikai abpusēji vienojoties, kas atbilst Civillikuma 1862.pantam. Tas netiek atzīts par ienākumu un aplikts ar nodokli. Priekšlikums būtu radīt kārtību, kā kreditors varētu saistības dzēst vienpusēji. Arī šādā kārtībā dzēstas saistības nebūtu atzīstamas par ienākumu un apliekamas ar nodokli," skaidroja Bajāre.

Aģentūrai LETA detalizētāk skaidrojot idejas būtību, Latvijas Bankā uzsvēra, ka runa ir par tā saucamo "trekno gadu" laikā uzņemtajām saistībām, kuras pēc krīzes cilvēki nespēja segt gan kredītu ņēmēji, gan galvotāji. Tā rezultātā šie cilvēki par savām kļūdām bargi samaksāja un zaudēja savus īpašumus, lielu daļu ienākumu, bija spiesti doties "ēnu ekonomikā" vai emigrēt.

Paredzams, ka tiks diskutēts par saistībām, kas tika nodibinātas līdz 2008.gada nogalei, tādām saistībām, kuras bija nodrošinātas ar hipotēku un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar nespēju tās segt zaudēja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, skaidroja Latvijas Bankā.

"Runa nav par visu parādu norakstīšanu, bet gan cilvēkiem - vairāk nekā 10 000 -, kuri par savām kļūdām samaksāja ar īpašumu zaudēšanu. Šie cilvēki faktiski visu jau ir zaudējuši, taču uz tiem joprojām "karājas" šie parādi, kurus komercbankas ir atzinušas par bezcerīgiem un norakstījušas, bet tiesiski nedrīkst vienpusēji dzēst, turklāt tādā gadījumā tie tiktu atzīti par ienākumiem, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), un bezcerīga parāda komercbankai vietā cilvēkiem rastos nodokļu parāds," norādīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Tāpat centrālajā bankā uzsvēra, ka noteikti jāparedz iespēja bankām vērtēt parādnieku godaprātu, nevis atlaist parādus automātiski, un to nemaz nevar ar likumu uzspiest.

"Būtiski, ka šāds solis neradītu nekādus zaudējumus vai izmaksas nevienam iesaistītajam - ne komercbankām, kuras uzskata šos parādus par bezcerīgiem, ne parādu ņēmējiem, ne valstij. Tieši otrādi, redzam potenciālu ieguvumu no būtiska cilvēku skaita veicināšanas atgriezties legālajā ekonomikā. Kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šī procesa neiegūtu neko," uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus centrālajā bankā norādīja, ka par precīzu priekšlikumu ar visām detaļām sabiedrība tiks informēta pēc iesaistīto institūciju sarunām

Jau ziņots, ka Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai.

Patlaban daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti. Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi šos parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Šāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts Latvijas ekonomikai. Lai īstenotu šo ieceri, Kazāks aicina finanšu nozares pārstāvjus, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas atbildīgo komisiju sanākt kopā un diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai novērstu pagātnes kļūdas.