Eksperte brīdina par riskiem, nekritiski atļaujot Latvijas bērnus adoptēt ārvalstniekiem

Nekritiski atļaujot adoptēt bērnu uz ārvalstīm, varam saskarties ar dažādiem riskiem, tostarp ir būtiski izvērtēt, uz kādām valstīm ir iespējama adopcija,  šādu nostāju pauž zvērināta advokāte un Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētāja Dana Rone.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums trešdien konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.

Rone norāda, ka šobrīd visvairāk adopcijas pieprasījumu saņemam no ASV, kur ir liels iedzīvotāju skaits, turklāt adopciju nereti izvēlas turīgi cilvēki, kuri pieņem arī bērnus ar īpašām vajadzībām, sniedzot nepieciešamo ārstēšanu. Bet no otras puses, ASV ir viena no valstīm, kas nav ratificējusi ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju. "Tas ir arguments, kas dara piesardzīgu," uzskata advokāte.

Otra populārākā valsts ir Itālija, kur šī konvencija ir spēkā. Tomēr, runājot mērķa valstīm, eksperte iesaka ņemt vērā vairākus aspektus - vai šī valsts ir droša, tiesiski stabila un Latvijas puse varēs "izsekot" bērnam, saņemot visu nepieciešamo informāciju pirms un arī pēc adopcijas.

Advokātes ieskatā, vienlaikus ar juridiskā regulējuma sakārtošanu jādara viss iespējamais, lai sekmētu audžuģimeņu attīstību, jo arī tas ir veids, kā bērns var uzaugt ģimeniskā vidē. Viņa norāda, ka vēl viens labs prakses piemērs, kas tiek īstenots, piemēram, Gruzijā, ir bērna nodošana aprūpē ģimenes kontekstā, proti, bez vecāku gādības palikušie bērni tiek nodoti aprūpē vecāku radiniekiem - brāļiem, māsām, māsīcām vai brālēniem.

"Veicināt bērna palikšanu valstī, kurā viņš ir dzimis, vienlaikus nodrošinot atbilstošus apstākļus bērna attīstībai, veselībai un izglītībai, ir katras valsts goda jautājums," uzsver advokāte.

Runājot par iespēju samazināt adopciju uz ārvalstīm, Rone atzīmē, ka arī tai ir priekšrocības un trūkumi. Lai gan Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi ziedotāji un arī sociālos tīklos reaģē uz šādām ziņām, realitātē salīdzinoši maz ģimenes izvēlas adoptēt bērnus, īpaši tad, ja bērniem ir smagas vai vidēji smagas veselības problēmas.

Vēl viens iemesliem, kas nereti kavē ģimenes spert šādu soli, ir pienākums adoptēt brāļus un māsas kopā, proti, nešķirot bērnus, norāda advokāte. "Izvēli par labu adopcijai kavē atbalsta sistēmas trūkums valstiskā līmenī, turklāt runa nav tikai par finansiālu atbalstu," uzskata eksperte.

Viņas ieskatā, ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu, vienmēr nepieciešams arī psiholoģiskais, informatīvais, sociālais un emocionālais atbalsts, konsultācijas un pieredzes apmaiņa. Radot visus nepieciešamos apstākļus, lai bērni varētu palikt un augt Latvijā, mēs, protams, pozitīvi ietekmējam valsts iedzīvotāju skaitu un sniedzam iespēju bērniem augt pazīstamā vidē un kultūrā, uzsver Rone.

"Bērnu adopcijas uz ārvalstīm statistika Latviju uz citu Baltijas valstu fona parāda ne visai glaimojošā gaismā," vēstī Rone. Kopš 2003.gada uz ārvalstīm adoptēti 1925 bērni, no kuriem puse adoptēti uz ASV. Savukārt Lietuvā un Igaunijā šis skaitlis ir vairākas reizes mazāks, norāda eksperte, piebilstot, ka tik būtiska atšķirība salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm vērtējama kā aspekts, kas bojā valsts tēlu un rada jautājumus, kāpēc Latvija pati nespēj organizēt sekmīgu savas valsts iedzīvotāju aprūpi.

"Jautājums nav vienkāršs, turklāt šajā kontekstā figurē arī izteikti pretrunīgi viedokļi un galējības," norāda eksperte.

Jau ziņots, ka līdz šim pastāvošais adopcijas kārtības regulējums noteica, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem, savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Tiesībsarga pārbaudēs tika konstatēti gadījumi, kad bērns tiek izņemts no audžuģimenes un ievietots institūcijā uz laiku, lai radītu atbilstošos apstākļus un adopcija uz ārvalstīm būtu iespējama.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas ieskatā ir atbalstāma ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijas uz ārvalstīm atcelšana, vienlaikus gan norādot, ka ir nepieciešams stiprināt Latvijas ārpusģimenes aprūpes sistēmu ģimeniskā vidē. Aizliegumu minētos bērnus adoptēt uz ārzemēm atbalsta arī Alternatīvās bērnu aprūpes alianse.