Dividendēs no valsts uzņēmumiem plāno papildus iegūt Ls 75 miljonus [papildināta]

Palielinot valstij piederošo uzņēmumu aktīvu atdevi līdz Eiropas Savienības līmenim, valsts dividendēs katru gadu papildus iegūtu 75 miljonus latu, žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Šāds secinājums izdarīts, izvērtējot Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta sagatavoto gada pārskatu par Latvijas valstij piederošajiem aktīviem 2009.gadā. Šis ir pirmais Latvijā veiktais šāda veida izvērtējums, kuru veikuši Latvijas un Baltijas finanšu sektora eksperti, un, kā informēja premjers, tiks veidota īpaša darba grupa, kurai būs jāstrādā pie ziņojumā norādīto ierosinājumu ieviešanas.

2009.gadā valsts dividendēs no piederošajiem uzņēmumiem saņēmusi 185 miljonus latu, tomēr, kā secinājuši pārskata veidotāji, dividenžu apjomu bijis iespējams palielināt līdz 260 miljoniem latu, vienlaikus saglabājot finansējumu arī pašu uzņēmumu attīstībai.

Dombrovskis uzsvēra, ka tāpēc arī tiks sākts darbs pie valsts aktīvu pārvaldības uzlabošanas, ko esot iespējams izdarīt trīs gadu laikā.

Ziņojumā secināts, ka aktīvu atdeve telekomunikāciju sektorā Latvijā ir 8,3%, bet Eiropā - 8,2%, enerģētikas sektorā - attiecīgi 1,2% pret 16,3%, bet transporta sektorā - 2,9% pret 3,1%.

Kā galvenā rekomendācija pārskatā izvirzīta nepieciešamība pēc koordinētas rīcības, jo valsts uzņēmumu un aktīvu pārraudzība patlaban ir pārāk sadrumstalota. Šāda situācija rada apstākļus, kuros viegli var veidoties konfliktsituācijas, tāpēc vienota atskaite būtu pirmais solis šajā virzienā.

Tāpat būtu nepieciešama profesionāla pārvaldība, piemēram, izstrādājot katram valsts aktīvam pārvaldības politiku un centralizējot kompāniju pārvaldi, uzņēmuma valdēm izvirzot konkrētus mērķus un to sasniegšanas kontroles mehānismus nosakot līdzīgus kā privātā sektora kompānijām.

Vēl viens rekomendāciju virziens saistīts ar turpmākas valsts līdzdalības uzņēmējdarbībā izvērtējumu, piemēram, pārvērtējot politikas dokumentus un esošo aktīvu bāzi.

Tiek norādīts, ka valsts patlaban ir īpašnieks virknē uzņēmumu, kas konkurē brīvā tirgū ar privātiem uzņēmumiem.

Kā vēl viens rekomendāciju virziens ir informācijas pieejamības palielināšana.

Vienlaikus gan tiek uzsvērts, ka patlaban nav runa par iespējamu valsts uzņēmumu privatizāciju, jo likums, kurā noteikti neprivatizējamie uzņēmumi, netiks mainīts. Darba virziens būšot tieši vērsts uz valstij piederošo aktīvu pārvaldības uzlabošanu.

Kopumā pārskatā izvērtēti 142 valsts īpašumā esoši uzņēmumu aktīvi.

Pārskats par valsts aktīviem 2009.gadā pretstata un novērtē finansiālo stāvokli valsts uzņēmumos salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas identiskos sektoros citos tirgos.

Secināts, ka pērn kopējie valsts aktīvi, izņemot finanšu sektoru, bijuši 3,6 miljardi latu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais